Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad ar 3,3% pieaugumu varētu būt viens no labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā (ES), liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas tendencēm.
Prezentācijā, ar kuru šodien, turpinot darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, iepazinās valdība, liecina, ka straujāks IKP pieaugums varētu būt vien Slovākijā (4,2%), Polijā (3,7%) un Igaunijā (3,5%).
Savukārt IKP kritums tiek prognozēts vairs tikai divās valstīs - Grieķijā par 2,7% un Portugālē par aptuveni 0,1%. Pārējās ES dalībvalstīs tiek paredzēta ekonomikas izaugsme.
Saskaņā ar FM prognozēm 2012.gadā Latvijas IKP pieaugs jau par 4%, bet 2013.gadā izaugsme nedaudz piebremzēsies un kāpums būs par 3,9%.
Ņemot vērā trešā ceturkšņa IKP datus, koriģēta arī šā gada prognoze. Tagad tiek paredzēts, ka samazinājums būs nevis par 1%, bet par 0,4%.
Patēriņa cenu indekss šim gadam tiek prognozēts negatīvs - 1,2%, bet nākamgad inflācija varētu sasniegt 1,1%, 2012.gadā - 1,5%, bet 2013.gadā jau 2%.
Kā ziņots, šodien premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") žurnālistiem norādīja, ka "FM scenārijs ir samērā piesardzīgs, attiecīgi budžetam lielus riskus neradošs".
Premjers atzina, ka Latvijas Bankas (LB) sākotnējais novērtējums par ekonomikas izaugsmi bijis pesimistiskāks, taču FM prognozētais skaitlis esot saskaņots ar centrālo banku.
"Jāatzīst, LB tik ļoti pesimistiskā novērtējumā, kā viņi ir, ir samērā vientuļi," teica premjers.
Valdība šodien vienojās par budžeta bāzes izdevumiem, kas būtiski neatšķiras no iepriekšējā novērtējuma. Izdevumu apmērs plānots 4,8 miljardi latu.
Dombrovskis teica, ka konsolidācijas apjoms jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem un tas esot "ja ne šodienas, tad tuvāko dienu jautājums". Aizdevēju pārstāvji Latvijā uzturēšoties līdz nākamās nedēļas sākumam.
Savukārt pirmā diskusija valdībā par konsolidāciju būs tad, kad tiks panākta vienošanās par tās apmēru.
Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") žurnālistiem sacīja, ka Latvijas ekonomikā ir sācies cits cikls, kas liek koriģēt dažādas prognozes. Arī bankām esot atšķirīgi viedokļi, bet galvenokārt tie saistīti ar cenām, proti, tās paredz lielāku inflāciju nekā FM scenārijā. Tāpat viedokļi atšķiroties attiecībā uz nodarbinātību un darba samaksu. Kopumā, pēc viņa vārdiem, komercbanku analītiķi sliecas uz to, ka nākamā gada laikā esošās prognozes tiks koriģētas uz augšu.
Vaicāts par lielākajiem riskiem pozitīvai attīstībai, Vilks atzina, ka tie saistīti ar eirozonas riskiem, kā arī ar patēriņa cenu pieaugumu.