Lai gan veikalos cukurs nav deficīts un pircēji var izvēlēties Lietuvas, Dānijas, Polijas un citu valstu ražojumus, Latvijā joprojām jūtama vēlme lietot savu cukura. Uzņēmēji būtu gatavi būvēt jaunu cukurfabriku un arī saldumu ražotāji būtu ieinteresēti atbalstīt šo ideju.
Lai saprastu, kā nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā (2014.–2020. gadam) pieejamo naudu tērēt tā, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka vai vismaz neturpinātu pasliktināties, būtu jāsaskaita, cik daudz līdz šim iztērēts nelietderīgi.
Lai Latvija nejustos kā bārenīši, kurus Briselē mēģina "apčakarēt", valstij ir jābūt mērķim, šodien konferencē "Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam Latvijas izaugsmei" sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).
Izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, pie Siguldas tiek būvēts ezotērisks parks. Par naudas sadali atbildīgie norāda, ka iesniegtie projekti atbilst prasībām, tomēr finansists Ģirts Rungainis uzskata, ka šāda ES finansējuma izlietošana esot apšaubāma, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Sirsnīgi cīnoties par lielākiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem nākamajiem astoņiem gadiem, Latvija palaidusi garām citas iespējas naudas saņemšanai. Šāds neoficiāls Eiropas Komisijas (EK) viedoklis izskanēja šonedēļ Latvijas medijiem organizētajā seminārā Briselē.
Izrādās, ka Latvijā tik jūtīgi uztvertais jautājums par topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP) saturu un kvalitāti tiek krietni vien dramatizēts. Šis dokuments tik tiešām ir nozīmīgs, jo regulēs Eiropas Savienības fondu naudas plūsmu Latvijas virzienā līdz pat 2020. gadam.
Eiropas Komisija (EK) aicina palielināt investīcijas kultūras un radošajās nozarēs, sākot īstenot stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai šajās jomās.
Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) paredz, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžeta diskusiju finiša taisnē būs politiski grūti aizstāvēt Latvijas intereses saistībā ar tiešmaksājumiem un Kohēzijas maksājumiem.
Bijušais premjerministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka Latvijā nav neviena, kas patiesi uzrauga, kā tiek apgūti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi.
Tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienībai jāpasaka, cik liels būs tās budžets līdz 2020. gadam, dalībvalstis arvien niknāk cīnās katra par savu pīrāga daļu. Latvijai īpaši būtiskas ir divas pozīcijas: kohēzijas fondu finansējums, ko Eiropas Komisija (EK) grib pārdalīt par labu turīgajām valstīm, attiecīgi atņemot nabagajām. Un lauksaimniecības tiešmaksājumi, ko EK ierosina atstāt tāpat kā līdz šim – zemākajā līmenī savienībā.
Eiropas Komisija (EK) ir novērtējusi to, kā Latvija tiek galā ar dažādiem izaicinājumiem un Eiropā tas tiek apbrīnots, šodien 18.Baltijas finanšu forumā sacīja EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu direktorāta ģenerāldirektors Džonatans Fols.
Parlaments otrajā galīgajā lasījumā pieņēmis grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", nacionālajā likumdošanā iekļaujot regulējumu, kas dod iespēju sabiedrībai iesaistīties Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanā.
Tuvojoties 2014.gadam, kad būs jāizraugās jaunais Eiropas Komisijas (EK) prezidents, aizvien biežāk diskusijās izskan arī Latvijas premjerministra Valda Dombrovska vārds.
Ciešāka Eiropas Savienība (ES) ir iespējama, ja visas valsts piekrīt vairāk maksāt. Savukārt, ja netiek runāts par ES federālā budžeta lielumu, tad priekšlikums par ES pārveidi par suverēnu valstu federāciju ir samērā tukša saruna. Tā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), komentējot Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu priekšlikumu, ka ES "ir jāvirzās suverēnu valstu federācijas virzienā".
Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pašreizējo Eiropas Savienības (ES) modeli, liecina un socioloģisko pētījumu kompānijas "GfK" un telekanāla LNT raidījuma "Top10" veiktā aptauja.
Eiropas Parlaments pieņēmis jaunu direktīvu, kas dalībvalstis nostāda nevienlīdzīgas konkurences apstākļos – turpmāk Vidusjūras kuģos ielietā degviela būs lētāka nekā Baltijas jūrā lietojamā.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu vakar izmantojis Eiropas Parlamenta tribīni Strasbūrā, lai savā programmatiskajā runā aicinātu pārveidot Eiropas Savienību (ES) par «nacionālo valstu federāciju».
ES ārpolitikas pamatā jābūt jaunai vispārējai stratēģiskai koncepcijai ar mērķi nodrošināt ES ārējo darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti, Parlaments uzsvēra trešdien pieņemtajā ziņojumā par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku,informē sagatavoja Iveta Ķelpe, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja.
Eiropas Savienībai (ES), lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par "suverēnu valstu federāciju", trešdien sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.