Eiropas Parlaments pieņēmis jaunu direktīvu, kas dalībvalstis nostāda nevienlīdzīgas konkurences apstākļos – turpmāk Vidusjūras kuģos ielietā degviela būs lētāka nekā Baltijas jūrā lietojamā.
Jaundibinātā kārtība uz jūras būs tikpat negodīga kā valstu atšķirīgie platībmaksājumi lauksaimniecībā, un Latvija atkal būs no tām, kas uzņemas smagāko finansiālo triecienu.
Eiropas Parlamenta paziņojumā skaidrots, ka direktīvas mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un tādējādi no nāves izglābt katru gadu 50 000 cilvēku. Tehniski tas tiks izdarīts, ievērojami samazinot sēra saturu kuģu izmantojamajā degvielā. Taču parlaments nepaskaidro, kāpēc vairumā Eiropas ūdeņu atļautais kuģu degvielas sēra saturs jāsamazina septiņas reizes (līdz 0,5%), savukārt Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā – desmit reizes (līdz 0,1%). Turklāt Baltijas jūrā tas jau šobrīd noteikts zemāks nekā, piemēram, Vidusjūrā, un direktīva stāsies spēkā piecus gadus agrāk. Degvielu nāksies pirkt par krietni augstāku cenu, un netaisnīgā atšķirība saglabāsies arī pēc tam.
Vakar tonna zema sēra satura dīzeļdegvielas (0,01%), kāda tiek lieta, piemēram, mašīnu tvertnēs, biržā bija nopērkama par 1040 dolāriem. Savukārt degviela ar 3,5% sēra saturu, ko šobrīd krauj lielo kuģu kurtuvēs, maksāja tikai 650 dolāru. Cenu atšķirības dažādām degvielām ir milzīgas, un tagad tās var kalpot par ieroci kravu plūsmu pārskatīšanai visas Eiropas reģionā.
Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents un Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis zīmē drūmu ainu: «Tā valsts, kas pirmā skries ratiem pa priekšu un ieviesīs regulu, tā pirmā kļūs konkurētnespējīga. Tur būs ļoti sāpīgas konsekvences.» Finansiālā situācija jūras pārvadājumos ietekmēs visas nozares, kas tos izmanto. Degviela ir svarīgākā mainīgā pozīcija, un par sadārdzinājumu, protams, maksā klients. Ja, piemēram, runa ir par koksnes pārvadājumiem, tad klientam, lai samaksātu kuģa izdevumus, nāksies samazināt pārvadājamā produkta izmaksas. Tas nozīmē, ka varētu kristies koksnes iepirkuma cenas. Sastopoties ar sadārdzinājumu, kravu plūsmas varētu aiziet uz valstīm, kur vēl drīkst kuģot ar lēto degvielu. «Tāpēc jebkurai Eiropas Savienības valstij pie Baltijas jūras ir svarīgi šo jautājumu novilcināt līdz beidzamajam – kamēr arī Krievija pieņem šādu kārtību.» Taču grūti iedomāties argumentus, kādēļ lai Krievija atteiktos no šādas ES piešķirtas ekskluzīvas priekšrocības.
Kāpēc grieķiem lētāk?
Par kļūdu Eiropas Parlamenta pieņemto regulu uzskata deputāts Roberts Zīle, kas balsoja pret. Viņu visvairāk uztrauc atšķirīgie nosacījumi tieši savienības valstu starpā. Kāpēc grieķiem Vidusjūrā vai Egejas jūrā degviela būs ievērojami lētāka nekā latviešiem Baltijas jūrā? «Dažādi sēra emisiju limiti kuģu degvielā rada nevienlīdzīgu konkurenci ES kuģniecības sektorā,» secina deputāts. Viņš arī prognozē, ka pārvadājumu sadārdzināšanās dēļ jūras kravas varētu sākt ceļot pa sauszemi, un tad videi nodarītais kaitējums tikai palielināsies.
Diemžēl Eiropas Parlaments no zaļo bloka nākošās deputātes Satu Hasi virzīto regulu atbalstīja lielā vienprātībā: 606 par, pret 55, atturējās 13. Lai deputāti nejustu sirdsapziņas pārmetumus par uzņēmējdarbības vides kropļošanu, somiete paziņoja: «Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā.»
Neapšaubot to, ka par Baltijas jūras veselību ir jārūpējas un ka mazāks sēra saturs degvielā nāk videi par labu, atšķirīgo attieksmi pret valstīm neizprot arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone spriež, ka godīgā konkurencē prasībām jābūt vienādām pret visiem. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, veidojot Latvijas nacionālo pozīciju, konfederācijas viedokli neprasīja. Vairākkārt regulas projekts skatīts Ostu padomē, bet galu galā Latvijas nostāja palikusi nevarīga un nesadzirdama. Savukārt R. Zīles un vēl dažu eiroparlamentāriešu noraidošais balsojums vien nevar pārtraukt ar zaļumiem piesegtās netaisnīgās manipulācijas.