ES ārpolitikas pamatā jābūt jaunai vispārējai stratēģiskai koncepcijai ar mērķi nodrošināt ES ārējo darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti, Parlaments uzsvēra trešdien pieņemtajā ziņojumā par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku,informē sagatavoja Iveta Ķelpe, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja.
ES ārpolitikas pamatā jābūt jaunai vispārējai stratēģiskai koncepcijai ar mērķi nodrošināt ES ārējo darbību vienotību, konsekvenci un efektivitāti, Parlaments uzsver trešdien pieņemtajā ziņojumā par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.
Lai arī Lisabonas līgums ir ievērojami uzlabojis ES ārpolitikas efektivitāti, tai piešķirot institucionālu un praktisku bāzi, tās ilgtspēju apdraud pašreizējā finanšu un valstu parādu krīze, norāda deputāti, uzsverot, ka ES spēja ietekmēt starptautiskās norises ir atkarīga ne vien no tās politikas nostādņu, dalībnieku un iestāžu saskaņotības, bet arī no reālas stratēģiskas ES ārpolitikas koncepcijas, kurai ir piešķirti vajadzīgie cilvēkresursu, finanšu un diplomātisko resursi.
"Ar šodienas balsojumu mēs esam nosūtījuši skaidru vēstījumi Ketrīnai Eštonei. Laikā, kad arvien saasinās problēmas un Savienības resursi ir ierobežoti, mūsu ārpolitikai ir jābūt stratēģiskai un mērķtiecīgai. Ir vajadzīga jauna, vērienīga ES ārējās darbības stratēģija, bet tai jānodrošina arī demokrātiskā leģitimitāte", norādīja par Parlamenta nostājas izstrādi atbildīgais deputāts un ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmar Brok (EPP, Vācija). "Parlaments nekādā gadījumā nevēlas ierobežot Savienības spēju ātri un efektīvi risināt politiskās problēmas, tomēr gadījumā, ja ES vēlas arī tās iedzīvotāju sapratni un atbalstu ārpolitikai, mūsu kā parlamentāriešu uzdevums kļūst būtisks", viņš piebilda.
Praktiska un pragmatiska pieeja
Deputāti min, ka globālu draudu un problēmu risināšanai ir piemērotas tikai vispusīgas pieejas, kurās integrēti diplomātijas un ekonomikas, attīstības pasākumi, vien kā beidzamo līdzekli lietojot militāro spēku. ES ir jāsaskaņo tās ārpolitikas darbības un jānodrošina uz rezultātiem vērsta un stratēģiska pieeja, kuras pamatā ir reālisms un pragmatisms.
Deputāti ierosina noteikt konkrētus kritērijus, kas ļautu sistemātiski izvēlēties ārpolitikas prioritātes un noteikt kvantitatīvus mērķu un resursu izmantošanas grafikus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Deputāti norāda, ka Savienības ierobežotos resursus jānovirza uz stratēģiskām prioritātēm, sākot ar problēmām tuvākajā apkaimē, jo īpaši paplašināšanās valstīs, kaimiņvalstīs, un paplašinoties uz ārieni koncentriskos apļos.
Vērtībās balstīta ārpolitika
ES ārējās darbības pamatmērķis ir ES vērtību - miera, drošības un labklājības -izplatīšana un aizsardzība. Ar ārpolitiku jāsekmē principi, kas iedvesmojuši pašas ES rašanos, un ES ārējās darbības centrā jābūt demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas politikai.