Ciešāka Eiropas Savienība (ES) ir iespējama, ja visas valsts piekrīt vairāk maksāt. Savukārt, ja netiek runāts par ES federālā budžeta lielumu, tad priekšlikums par ES pārveidi par suverēnu valstu federāciju ir samērā tukša saruna. Tā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), komentējot Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu priekšlikumu, ka ES "ir jāvirzās suverēnu valstu federācijas virzienā".
Kā norāda Zīle, Barrozu runā Eiropas Parlamentā nebija neviena vārda par budžeta jautājumu, jo EK prezidents zinot, ka par to būtu ļoti grūti vienoties ar Vāciju, Franciju vai jebkuru citu valsti.
"Ja apskatieties ASV budžetu, jūs redzat, ka federālais budžets ir 23% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropā mēs pašlaik cīnāmies par septiņu gadu perspektīvu, kur runa ir par [budžetu] 1% no IKP vai mazāk," sacīja Zīle.
Viņš norāda, ka ASV no federālā budžeta tiek finansētas pensijas, veselības aprūpe, lielākā daļa no pabalstiem, izglītības daļa. "Iedomājamies situāciju Latvijas mērogā, ka budžets ir 1% no IKP - ja sakām, ka Latgalē iedosim mazliet ceļiem, ūdens attīrīšanai Krāslavā un Daugavpilī, bet pensijas, izglītības un veselības iestādes maksājiet no nodokļiem, par kuriem mēs pateiksim, cik daudz jūs varat likt. Cik iznāks, tik iznāks," skaidroja Zīle.
Viņš norāda, ka veidojot federālo budžetu, būtu jāpārdala funkcijas - pensiju līmenim Latvijā būtu jābūt tādam pašam kā Vācijā, arī veselības aprūpes līmenim būtu jābūt stipri tuvāka. "Tad tas ir nopietni. Ja tas nav, tad tas ir politisks žests izmisuma situācijā no Komisijas priekšsēdētāja puses," sacīja Zīle.
Kā ziņots, uzstājoties Eiropas Parlamentā, Barrozu paziņoja, ka ES, lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par "suverēnu valstu federāciju".