Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijā saņemšanu, iekļaujot arī personas, kurām kādā ES dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, piemēram, bēgļa vai alternatīvais statuss, to paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais likumprojekts par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.
Tāpat līdz ar izmaiņām šajā likumā paredzēts vienkāršot vīzas saņemšanas administratīvo procedūru personām, kurām Latvijā ir deklarēta dzīvesvieta un kuras pieprasa ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu mūsu valstī, jo nebūs vairs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina personu dzīvesvietu.
Likumprojekts šonedēļ tiks skatīts valsts sekretāru sanāksmē, bet tas vēl būs jāakceptē Ministru kabinetam un jāpieņem parlamentā.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 11.maija direktīvu, ar ko groza citu Padomes direktīvu, iekļaujot tās darbības jomā starptautiskās aizsardzības saņēmējus. IeM skaidro, ka šobrīd ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiek piešķirts saskaņā ar Padomes direktīvu par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas. Ievērojot minēto, likumā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā nepieciešams iekļaut jaunus nosacījumus, kas izvirzīti direktīvā un kas paredz iespēju uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu pretendēt arī personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Saskaņā ar direktīvas nosacījumiem, nepārtrauktās uzturēšanās laikā tiek iekļauta arī daļa tā laika, kas pagājusi no brīža, kad persona iesniegusi patvēruma iesniegumu. Direktīva paredz arī mainīt uzturēšanās atļaujā iekļaujamo informāciju, norādot, ka attiecīgais ES pastāvīgais iedzīvotājs ir starptautiskās aizsardzības saņēmējs, kā arī nosaka precīzus izraidīšanas nosacījumus šādām personām, paredzot, ka šāda persona izraidāma uz to valsti, kura piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Direktīva nosaka konsultāciju mehānismu starp dalībvalstīm, kas veicamas, piešķirot vai anulējot ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu personai, kurai kādā dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība.
Minētais likumprojekts attieksies uz personām, kas pieprasa ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā un kurām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā. IeM ziņo, ka 2011.gadā statusu saņēmušas 45 šādas personas. Tāpat izmaiņas likumā attieksies uz bēgļa un alternatīvo statusu saņēmušām personām, kas varētu pieprasīt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā. 2012.gada 1.janvārī Latvijā uzturējās 81 šāda persona.
Līdz ar šīm izmaiņām likumā būs nepieciešams veikt grozījumus arī Patvēruma likumā. Likumprojektā jānosaka arī Latvijas atbildība šādu personu atpakaļuzņemšanai. Atbildīgā par likumprojekta izstrādi - IeM, un likumprojektam jāstājas spēkā līdz 2013.gada 19.maijam.
Likumprojekts paredz, ka trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, izsniedz ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē personu par viņas tiesībām un pienākumiem.