Latvijas ekonomika 2012.gada trešajā ceturksnī uzrādījusi straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm gan ceturkšņa, gan gada salīdzinājumā, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.
Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs ierosinājis samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu), liecina aģentūras AFP rīcībā nonācis dokuments.
Otrdien paredzētās sarunas par Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžetu ir izgāzušās, jo Eiropas Parlaments (EP) atteicās sēsties pie sarunu galda ar dalībvalstu pārstāvjiem, kuri atsakās segt virkni šī gada izdevumu.
Arī starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot pozitīvu kredītreitinga nākotnes prognozi.
Eiropas Parlamenta (EP) vairākums izprot un atbalsta Baltijas valstu mērķus un centienus lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumos un Eiropas struktūrfondu apjoma saglabāšanā līdzšinējā apjomā arī nākošajā budžeta plānošanas periodā, norāda EP prezidents Martins Šulcs (Martin Schulz).
Pievienošanās eirozonai Latvijai nav tikai ekonomiski motivēts solis, bet arī politisks lēmums, kas būtu veiksmīgs noslēgums visai starptautiskā aizdevuma programmai, šodien, darba vizītes laikā Briselē tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu, norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nav piekritušas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta aicinājumiem palielināt ES šā gada budžeta tēriņus. Grūtas būs arī sarunas par ES budžetu 2014. – 2020. gadam, kur lielākās domstarpības ir starp Francijas un Londonas atšķirīgajām pozīcijām.
Līdz ar Eiropas vienotās banku uzraudzības sistēmas izvedi būs drošāki noguldījumi, jo būs vēl viena pārraudzības sistēma, kas varēs kontrolēt izmaiņas atsevišķās bankās. Tā Eiropas Savienības līderu panākto vienošanos par vienoto banku uzraudzības sistēmu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes komentēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nedomā, ka Latvija, kura iestājusies par taupības politiku, rīkojas divkosīgi, aicinot nesamazināt Eiropas Savienības (ES) budžeta kopapjomu.
Lielākā daļa - 85% - Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzskata, ka Eiropai, neraugoties uz ekonomikas krīzi, būtu jāturpina palīdzēt jaunattīstības valstīm, liecina jaunākā Eirobarometra aptauja par attīstības jomu.
Lai gan veikalos cukurs nav deficīts un pircēji var izvēlēties Lietuvas, Dānijas, Polijas un citu valstu ražojumus, Latvijā joprojām jūtama vēlme lietot savu cukura. Uzņēmēji būtu gatavi būvēt jaunu cukurfabriku un arī saldumu ražotāji būtu ieinteresēti atbalstīt šo ideju.
Lai saprastu, kā nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā (2014.–2020. gadam) pieejamo naudu tērēt tā, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka vai vismaz neturpinātu pasliktināties, būtu jāsaskaita, cik daudz līdz šim iztērēts nelietderīgi.
Lai Latvija nejustos kā bārenīši, kurus Briselē mēģina "apčakarēt", valstij ir jābūt mērķim, šodien konferencē "Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam Latvijas izaugsmei" sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).
Izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, pie Siguldas tiek būvēts ezotērisks parks. Par naudas sadali atbildīgie norāda, ka iesniegtie projekti atbilst prasībām, tomēr finansists Ģirts Rungainis uzskata, ka šāda ES finansējuma izlietošana esot apšaubāma, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Sirsnīgi cīnoties par lielākiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem nākamajiem astoņiem gadiem, Latvija palaidusi garām citas iespējas naudas saņemšanai. Šāds neoficiāls Eiropas Komisijas (EK) viedoklis izskanēja šonedēļ Latvijas medijiem organizētajā seminārā Briselē.
Izrādās, ka Latvijā tik jūtīgi uztvertais jautājums par topošā Nacionālā attīstības plāna (NAP) saturu un kvalitāti tiek krietni vien dramatizēts. Šis dokuments tik tiešām ir nozīmīgs, jo regulēs Eiropas Savienības fondu naudas plūsmu Latvijas virzienā līdz pat 2020. gadam.
Eiropas Komisija (EK) aicina palielināt investīcijas kultūras un radošajās nozarēs, sākot īstenot stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai šajās jomās.
Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) paredz, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžeta diskusiju finiša taisnē būs politiski grūti aizstāvēt Latvijas intereses saistībā ar tiešmaksājumiem un Kohēzijas maksājumiem.