Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) paredz, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžeta diskusiju finiša taisnē būs politiski grūti aizstāvēt Latvijas intereses saistībā ar tiešmaksājumiem un Kohēzijas maksājumiem.
Viņš žurnālistiem pauda, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti veiksmīgiem valdības līmenī - gan premjeram Valdim Dombrovskim (V), gan finanšu ministram Andrim Vilkam, gan arī ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. "Darīsim visu, lai neiekristu kādās lamatās, kad būs gala lēmums," teica Zīle, ka ir svarīgi nepiekrist kādām pozīcijām, lai naktī, kad tiks pieņemts gala lēmums par Eiropas Savienības budžetu, tās nekļūtu par vājo punktu.
Tāpat viņš redz, ka Latvijai ir vājas pozīcijas saistībā ar Kohēzijas punktiem, kur paredzēts finansējuma samazinājums, un nevar gaidīt izpratni no pārējām valstīm, kāpēc Latvijai jābūt izņēmumam un jāsaņem lielāks finansējums laikā, kamēr visām tas tiek samazināts. Tāpat politiķim neesot pārliecības, ka Latvija varēs palielināt vai vismaz panākt vienlīdzīgus maksājumus.
Savukārt eiroparlamentāriete Inese Vaidere (V) uzsvēra, ka Kohēzijas fondi ir ļoti svarīgi, taču nedrīkst koncentrēties tikai uz šo finanšu instrumentu. Lai gan viņa uzteica zemkopības ministres Laimdotas Straujumas centienus panākt Latvijai labvēlīgākus nosacījumus, tomēr nedrīkst palaist garām citus maksājumus. "Jācīnās ir par katru santīmu, ko mēs varam dabūt. Bet mēs nedrīkstam atlaist citas jomas un koncentrēties uz vienu tikai tāpēc, ka mums ir ļoti veiksmīga zemkopības ministre," pauda Vaidere.
Kā ziņots, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī Eiropas Savienības, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Savukārt Kohēzijas līdzekļi ir viena no galvenajām Latvijas prioritātēm sarunās par nākamo Eiropas Savienības budžeta periodu. Latviju satrauc iespēja, ka šo līdzekļu piešķiršanai tiks noteikti ierobežojumi, kas būtiski samazinās to apjomu.