Siguldā par Eiropas naudu uzbūvē ezotērikas parku
Izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, pie Siguldas tiek būvēts ezotērisks parks. Par naudas sadali atbildīgie norāda, ka iesniegtie projekti atbilst prasībām, tomēr finansists Ģirts Rungainis uzskata, ka šāda ES finansējuma izlietošana esot apšaubāma, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Kā vēsta laikraksts, parka veidošanas iniciatore ir Sokrata tautskolas vadītāja Elvita Rudzāte, kura 2003.gadā esot redzējusi vīziju - "pļavā pie viņas mājas Rudzu Šukas pastaigājas Skolotāji". Vēlāk, sekojot gandrīz pirms desmit gadiem redzētajam, zemi viņa ieguvusi savā īpašumā un sākusi izveidot par "Sevis izzināšanas un harmonizēšanas" parku, kur slejas altāri, aug ārstniecības augi, meža nostūrī iekārtota dievību istaba.
Vīzijas realizēšanai noderējusi Eiropas nauda - kopsummā no lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem saņemti vairāk nekā 40 000 latu.
Lauku atbalsta dienests (LAD) "Dienai" skaidrojis, ka Eiropas finansējums pieejams arī, lai veicinātu lauku cilvēkiem prieku par savu teritoriju un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, tā novēršot vēlmi pārcelties uz pilsētu.
Pašā Siguldā par parku, kas atrodas tikai nepilnus četrus kilometrus no pilsētas robežas, gan raustot plecus - dzirdot pirmo reizi. Taču apmeklētāju netrūkstot - brauc no visas Latvijas, norāda laikraksts.
Kopējās parka veidošanas izmaksas Rudzāte neatklājusi, taču "Dienai" atzinusi, ka lauvas tiesa nāk no ES finansējuma. Parka izveidē tiekot ieguldīti arī ziedojumi, ko Sokrata tautskola saņem par lekcijām, un pašas biznesa konsultāciju uzņēmumā "Zygon Baltic Consulting" nopelnītais.
"Vērtējot projektus, mēs nepievēršam uzmanību ne ticībai, ne dzimumam - iespējas realizēt savus projektus ir visiem, vienīgais, nedrīkst pieļaut, ka šajās aktivitātēs tiek sakārtota privāta un nepieejama teritorija," laikrakstam teikusi saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta LEADER pasākumu daļas vadītāja Dina Varslavāne.
Sokrata tautskola parka attīstīšanai saņēmusi naudu trijos projektos, divi projekti bijusī no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) par kopējo summu 25 200 lati altāriem un dievību krēsliem, trešais - no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF).
"Pēc būtības tas, kas tiek piedāvāts šajā parkā, ir reliģijas vai kulta forma, neesmu pārliecināts, ka Eiropas nauda pēc būtības ir paredzēta, lai uzturētu senču mantojuma reliģiskas pārliecības, jo tā nudien nav lielākā nopietnā aktualitāte," laikrakstam saka Rungainis.
Finansists norāda - jebkāda reliģija ir atdalīta no valsts, katrs var izvēlēties, kuru grib, bet savā brīvajā laikā un par savu naudu. ES nauda nav nejauša, tie ir citu valstu un arī mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi, kas tiek ieguldīti, lai Latvija sasniegtu attīstītāko Eiropas valstu līmeni.
"Tā ka tiešām parādās jautājums, vai tas ir pieņemami un vai šie projekti ir rakstīti atbilstoši prasībām. Neuzskatu, ka šāds ES naudas izmantojums ir veiksmīgs piemērs," pauž Rungainis.