Lai saprastu, kā nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā (2014.–2020. gadam) pieejamo naudu tērēt tā, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka vai vismaz neturpinātu pasliktināties, būtu jāsaskaita, cik daudz līdz šim iztērēts nelietderīgi.
Cik sporta haļļu un kultūras namu uzcelts meža vidū, cik attīrīšanas iekārtu uztaisīts vietās, kur ūdens tāpat ir kristāldzidrs.
Nevis cik, bet – kā?
Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis līdz šim bijis vienīgais, kurš publiski satraucies par šādu pārskatu neesamību un paudis aizdomas, ka ievērojama daļa līdzekļu iztērēti pa tukšo. Latvijā Eiropas fondus dala desmitiem dažādu aģentūru, taču, izņemot korekti aizpildītas grāmatvedības ailītes ar abstraktiem skaitļiem, to vadītāji pārskatus pēc būtības nav snieguši. «ES struktūrfondi ir vienīgā garantētā investīcija Latvijā. Un to analīze ir nepieciešama kā pakāpiens, uz kā atsperties, lai ieplānotu jaunas naudas apgūšanu!» skaidro I. Godmanis. Citi deputāti un valsts vadītāji līdz šim vairāk uztraukušies par nākamajā periodā sagaidāmo naudas daudzumu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijai draud samazinājumi kohēzijas fondos un tikai simboliski uzlabojumi lauksaimniecības budžetā. Taču nupat arī Eiropas Komisija (EK) Latvijai devusi vēsti, ka svarīgākais jautājums ir nevis cik, bet kā mēs tērējam. Vēstnesis ir ietekmīgākais latvietis EK – Reģionu politikas ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Normunds Popens: «Mums jāredz, kāda bijusi ietekme uz izaugsmi. Mēs domājam, ka daļa fondu nav izmantota efektīvi.»
EK pieprasa domāšanas maiņu
Pagājušās nedēļas nogalē Ārlietu ministrija organizēja konferenci Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.–2020. gadam Latvijas izaugsmei. Dalībnieki bija Latvijas ietekmīgākie politiķi, eiroparlamentārieši, ierēdņi, nevalstisko organizāciju līderi, arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji. Centrālie secinājumi konferencē: pirmkārt, Latvijai ir jācīnās par lielāku aploksni, un vieglāk to darīt kopā ar kaimiņiem. Otrkārt, beidzot jāsāk skaitīt ieguvumi no iztērētās naudas. «Nākamajā periodā mēs gribam panākt domāšanas maiņu – svarīga ir nevis aploksne, bet mērķis, ko ar to grib panākt. Nedrīkst ieguldīt naudu muļķīgos projektos, kas nedod nekādu rezultātu,» pamācīja N. Popens.
Steidzami vajadzīgas prioritātes
Nauda turpmāk jāplūdina perspektīvā uzņēmējdarbībā, izglītībā un inovācijās. Šai ziņā nopietna problēma ir valsts noteiktu prioritāšu trūkums, un tas var iespaidot arī sagaidāmo naudas daudzumu: «Mēs sagaidām no dalībvalstīm visaptverošu investīciju stratēģiju.» Pēc būtības prasīts tiek Nacionālais attīstības plāns (NAP), kāda mums nav, kaut gan tā melnraksts no Briseles jau pavasarī tika atsūtīts. NAP projektā pašlaik cenšas iekļūt visdažādākās interešu grupas, tādējādi plānu padarot par visu nozaru un problēmu uzskaitījumu, ko praktiski nav iespējams izmantot. Te vietā Lielo pilsētu asociācijas pārstāvja Māra Kučinska ironiskā replika: «Izstrādājot NAP, ap Jāņiem jauns rīcības virziens pie tautas ataudzes bija celt jaunus cietumus.»
Uz saprotamu prioritāšu trūkumu uzmanību vērsa arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis – valsts noteiktām prioritātēm ir jābūt tam filtram, caur kuru no 100 biznesa idejām atsijāt 10 dzīvotspējīgas. Bet NAP projektā piesauktais termins «drošumspēja» neļauj atsijāt pat vienu biznesa projektu. Tad jau drīzāk būtu apsverama ideja ieviest «autoceļu testu», proti, katram projektam jebkurā jomā, pretendējot uz ES naudu, jāpierāda, ka tas ir svarīgāks par ceļa gabala noasfaltēšanu.
Teorētiski pieļaujot, ka cīņa par nākamo ES budžetu nevainagosies izciliem panākumiem, ko dalīt Latvijai vienalga būs, jo kopējā budžetā iemaksājam krietni mazāk, nekā saņemam. To uzsver EK Latvijas pārstāvniecības vadītāja Ina Šteinbuka. Nākamajos septiņos gados Eiropa kopīgiem mērķiem iecerējusi izlietot triljonu eiro – vairāk naudas plānots tērēt izaugsmei, zinātnei, mazāk lauksaimniecībai. Uzsvars tiks likts arī uz dažādiem pārrobežu projektiem, kuros varētu iekļauties Rail Baltic iecere. Cik no šīs summas nokļūs Latvijā, iespējams, izšķirsies novembra beigās sasauktajā dalībvalstu premjeru sanāksmē. Ja vienošanās netiks panākta ES grāmatvedībā, gaidāmi vēl nepieredzēti sarežģījumi.
***
Cīņa par naudu Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā (2014.–2020. gadam)
Kohēzijas politika (dzīves līmeņa izlīdzināšana dalībvalstīs) – Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijai 4,1 miljards eiro.
Līdzšinējā periodā esam saņēmuši 4,7 miljardus.
Latvija prasa saglabāt līdzšinējo summu.
Kopējā lauksaimniecības politika
Platībmaksājumi. Saskaņā ar EK priekšlikumu Latvija, sākot ar 2017. gadu, saņemtu 54% no ES vidējā līmeņa jeb ~141 eiro/ha. Latvija prasa 80%. Tas no ES budžeta prasītu papildus 883 miljonus eiro.
Avots: EK un Zemkopības ministrija