Parlaments otrajā galīgajā lasījumā pieņēmis grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", nacionālajā likumdošanā iekļaujot regulējumu, kas dod iespēju sabiedrībai iesaistīties Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanā.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums paredz, ka viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās komisijai ir pilnvaras rīkoties.
Likums papildināts ar jaunu nodaļu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas noteic, ka iniciatīvas atbalstam savāktie pilsoņu paraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas saskaitīs parakstus un pārbaudīs to derīgumu.
Ja parakstus paredzēts vākt tiešsaistē, organizatoriem būs jālūdz atbildīgajai iestādei izsniegt sertifikātu, kas apliecina, ka parakstu vākšanā izmantotā tiešsaistes sistēma atbilst izvirzītājiem drošības un tehniskajiem parametriem. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad organizatori saņēmuši citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes sertifikātu.
Saeimas Juridiskā komisijas deputāti šonedēļ lēma regulējumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu virzīt kā atsevišķu likumprojektu, nodalot to no plānotajām izmaiņām kārtībā, kādā vēlētāji var ierosināt likumus, jo jaunas likumu ierosināšanas kārtība izstrāde izraisījusi plašas debates un prasa ilgāku laiku. Savukārt Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējuma ieviešanu prasa Eiropas regula.