Nākamgad budžeta deficīts plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds - 43% no IKP, paredz iesniegšanā Eiropas Komisijai sagatavotais un otrdien Ministru kabineta apstiprinātais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts, informē Finanšu ministrija (FM).
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņiem Benam Bernankem, Daglasam Daimondam un Filipam Dibvigam par banku lomas ekonomikā pētījumiem, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā pieauga par 1,6%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri - palielinājās par 22,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas pārtikas ražotājiem daudz kas ir atkarīgs no tā, kā tiek ražoti produkti un kas ir mērķauditorija, bet ražotājiem šis solās būt izdzīvošanas gads, un enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Vācijas ekonomikā nākamgad tiks piedzīvota lejupslīde, ņemot vērā krīzi gāzes tirgos, kas smagi ietekmē Eiropā lielāko tautsaimniecību, ceturtdien paziņoja Vācijas ekonomiskās izpētes institūti "IfW", "Ifo", IWH un RWI.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi nākamajam gadam, kad valsts ekonomikas izaugsme būs vājākā Baltijas valstīs.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 188,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 11,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, šorīt Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Krīzes laikā nodokļu sistēmu nevajadzētu mainīt un, ko darīt turpmāk, vajadzētu domāt tad, kad krīze būs pierimusi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents un "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Aprēķinot ņem vērā vidējās cenas lielākajos mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos no cenu zīmēm, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēstulē ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) aicina rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, vēsta LRB pārstāvji.
Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norāda banku analītiķi.
"Luminor Bank" nākamgad prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos par 0,5%, otrdien Latvijas un Baltijas ekonomikas prognožu apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vācijas ekonomika nākamgad nonāks recesijā, jo Eiropas lielāko ekonomiku sagaida inflācijas kāpums, Krievijai samazinot enerģijas piegādes, liecina Vācijas ekonomikas izpētes institūta "Ifo" jaunākās prognozes.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) inflācijas apkarošanas pasākumu cena var būt ekonomikas recesija, aģentūrai LETA pavēstīja bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" atkārtotā novērtējuma dati, kas apkopoti par 26 bloka dalībvalstīm.
Izvērtējot jau ieviesto mājsaimniecību atbalsta instrumentu efektivitāti energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, visticamāk, valstij nāksies noteikt arī cenu griestus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šī gada jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pietuvojošies nullei, informē "Swedbank Latvija" ekonomiste Laura Orleāne.
Latvijā rūpniecības ražotājcenas jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada septīto mēnesi palielinājušās par 49,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publicētie dati.