Ekonomika

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 11,632 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,162 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 530 miljonu eiro deficītu, kas ir par 394,7 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM).

Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Augļu un dārzeņu sadārdzinājums apdraud patērētāju pirktspēju un līdz ar to arī iespēju iegādāties veselīgu pārtiku, saka Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

Beidzoties ekonomikas augšupejas ciklam un situāciju vēl vairāk pasliktinot Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā un strauji augošajai inflācijai, Latvija ir kļuvusi par vienīgo valsti Eiropas Savienībā (ES), kuras tautsaimniecība šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir piedzīvojusi kritumu. Taču jāpiemin, ka "Eurostat" apkopotajā informācijā pagaidām iztrūkst datu par Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu. Tādējādi varbūt neesam vienīgie, kuriem ekonomikas apjomi ir kritušies.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 32,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz ar energoresursu un ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, piena produktu cenas turpinās kāpt, prognozē AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Nemitīga ekonomikas balstīšana uz aizņemšanās rēķina sagādā aizvien lielākus sarežģījumus pasaules tautsaimniecībā, un tas diemžēl lielā mērā ietekmēs arī Latviju. No pēdējām Starptautiskā valūtas fonda prognozēm izriet, ka tādas Latvijas eksportam svarīgas valstis kā Vācija un Zviedrija nākamgad var piedzīvot nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) lojalitātes priekšnesums vietējai valdībai Rīgā un nozares uzraugiem Frankfurtē ļoti atgādināja līdzīgus pasākumus tagadējā Krievijā, kur valsts un privātuzņēmumu amatpersonas sacenšas ar prasmēm runāt par Krievijas sāktā kara sekām ekonomikā tā, lai visi saprastu un priekšniecība atalgotu runātāju prasmi nepateikt vārdu “karš”.

Latvija šogad trešajā ceturksnī bijusi vienīgā valsts, kurā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada reģistrēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 21 bloka zemi.

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2,5% līdz 1,5%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu ir pārtraukuši plānotās investīcijas, vēsta auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) pārstāvji, atsaucoties uz vispasaules pētījuma "EY CEO Outlook Pulse" datiem.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā 43% mazo un vidējo uzņēmumu plāno palielināt preču un pakalpojumu cenas, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs, vēsta "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Patērētāju pārliecības indekss Šveicē trīs mēnešu periodā līdz šā gada oktobra beigām samazinājies līdz mīnus 46,6 punktiem, salīdzinot ar mīnus 41,7 punktiem trīs mēnešos līdz jūlija beigām, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1972.gadā, ziņo Šveices Ekonomikas lietu sekretariāts (SECO).

Koncepta kafejnīcas un restorāni krīzi izjutīs spēcīgāk, intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis

Inflācijas pieauguma, resursu un izejvielu cenu dramatiskā kāpuma izraisīto krīzi sabiedriskās ēdināšanas, restorānu un viesmīlības uzņēmumi reģionos izjūt ātrāk un izjutīs spēcīgāk, intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cels cenas, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzija.

Iedzīvotāji pamazām sāk ierobežot tēriņus, vēsta bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz bankas radītā tiešsaistes maksājumu pieņemšanas risinājuma "Klix" datiem.

Dzīves dārdzības ietekmē Latvijā pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

2022.gada septembrī, salīdzinot ar 2021.gada septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 20,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvmateriālu cenas palielinājās par 26,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 17,6%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 9,8%, informē Centrālā statistikas pārvalde.