Ekonomikas saraušanās un tajā pašā laikā strauji pieaugušie maksājumi par pirmās nepieciešamības lietām – pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem – aizvien lielāku mājsaimniecību daļu ved pretī trūkumam. Taču vienlaikus ir gan vizuālas, gan statistiskas norādes par to, ka pietiekami lielai iedzīvotāju daļai materiālā situācija turpina uzlaboties vai vismaz būtiski nepasliktinās.
Abi minētie procesi vedina domāt par pieaugošu labklājības līmeņa “plaisu”, un šā procesa ieilgšana draud ar visai izteiktu mājsaimniecību noslāņošanos, kas vēlāk var radīt problēmas valsts ekonomiskajai attīstībai. Sabiedrības finansiālās aktivitātes droši vien vislabāk ir vērojamas komercbankās, un pie tām "Neatkarīgā" arī vērsās, lai noskaidrotu, kā vērtējama mājsaimniecību kopējā finansiālā situācija.
“No banku puses ir redzami signāli, ka mājsaimniecību finansiālā situācija kļūst sarežģītāka un pirktspēja mazinās, bet par ļoti lielām izmaiņām vai strauju maksātspējas kritumu mēs šobrīd noteikti nevaram runāt,” situāciju komentē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tomēr viņš vērš uzmanību faktam, ka inflācijas dēļ izdevumu pieaugums šobrīd ir lielāks nekā ienākumu pieaugums, tādēļ mājsaimniecību noguldījumi kopš aprīļa auguši vien par 1,5% un pieauguma temps gada griezumā sarucis no 16% pērn līdz 7% šobrīd.
Nesen arī kādas “Swedbank” veiktas aptaujas rezultāti iezīmēja visai nepatīkamu ainu, proti, straujā dzīves dārdzības pieauguma apstākļos gandrīz pusei (46%) Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies - tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai (15%) rocība sarukusi ievērojami, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījums. Šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013. gada.
“Novērojams, ka pārtikas un mājokļa izmaksu pieaugums Latvijas iedzīvotājus finansiālā jomā ietekmējis visspēcīgāk. Šīs divas izmaksu kategorijas allaž ir bijušas topa augšgalā, jo tēriņi tām aizņem lauvas tiesu no ģimenes budžeta,” norāda pētījums. Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, šogad lielākoties negatīvi ģimenes maciņu ietekmējis transporta (69%), ikmēneša mājokļa (81%) un pārtikas tēriņu (84%) pieaugums. "Swedbank" Finanšu institūta pētījums atklāj arī to, ka netrūkst tādu mājsaimniecību, kas savu finanšu situāciju nevērtē negatīvi - vairums jeb 52% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labklājības līmenis vai nu nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, vai arī uzlabojies. Tiesa gan, salīdzinājumā ar pērno gadu šādu mājsaimniecību ir par septiņiem procentpunktiem mazāk, vēstī pētījumā secinātais.
Pagaidām laba ziņa ir tā, ka, neraugoties uz pirktspējas kritumu un aizdevuma procentu likmju pieaugumu, iedzīvotāji tiek galā ar savu aizdevumu apmaksu, kas ir pilnīga pretēja situācija tai, ko piedzīvojām 2008.-2009. gadā.
"Luminor" biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča stāsta, ka šobrīd netiek novērota pastiprināta interese par izmaiņām kredītu līgumos, kas ir saistītas ar grūtībām norēķināties par uzņemtajām saistībām. No viņas teiktā izriet, ka iedzīvotāji šogad vēl aizvien, neraugoties uz pirktspējas kritumu, bijuši gatavi uzņemties finansiālās saistības. Saskaņā ar “Luminor” datiem, šī gada trijos ceturkšņos mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoms Latvijā ir pieaudzis par 10%, bet darījumu skaits saglabājas iepriekšējā gada līmenī.
Līdzīgi novērojumi ir bijuši arī “Citadelē”, kur izsniegto patēriņa kredītu apjoms šogad ir pieaudzis par 11%. Līdzīgas tendences mēs redzam arī Lietuvā un Igaunijā. Runājot par tendencēm “Luminor”, J. Ziniča teic, ka situācija pa mēnešiem šogad bijusi atšķirīga - vismazāk iedzīvotāji aizņēmās martā, kad pēc kara sākuma Ukrainā visā pasaulē valdīja neskaidrība un arī Latvijas iedzīvotāji samazināja izdevumus un veidoja vairāk uzkrājumus. Izsniegto patēriņa kredītu apjoms atsāka pieaugt aprīlī, bet augstāko līmeni sasniedza augustā. “Visvairāk līdzekļu klienti aizņēmušies mājokļa remontdarbiem un energoefektivitātes palielināšanai savos mājokļos, kas skaidrojams ar pieaugošajām elektroenerģijas cenām, kā arī būvmateriālu cenu kāpuma izraisīto satraukumu par turpmāku preču sadārdzinājumu,” iedzīvotāju vēlmes ieskicē "Luminor" pārstāve.
Bankas pārstāvju teiktais saskan ar mazumtirdzniecības statistiku. Piemēram, metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pārdošanas apjomi pieauguši par 40%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šajā gadījumā ir runa par kāpumu salīdzināmajās cenās, tātad atrēķinot inflācijas ietekmi. Taču, ja inflācija tiktu pierēķināta, tad minētajā sektorā iedzīvotāju tēriņu kāpums būtu lēšams pat par 60-70% augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Ārpus primārajiem tēriņiem jānorāda uz to, ka straujš kāpums ir bijis kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā - tas gada laikā, rēķinot salīdzināmajās cenās, ir pieaudzis par 36,6%.
Kā redzams, kopējā informācija, kas liecina par iedzīvotāju labklājības līmeņa pārmaiņām, ir gan laba, gan slikta un iezīmē visai asus kontrastus. SEB bankas novembrī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka, raksturojot finansiālo situāciju, apmēram 70% iedzīvotāju min, ka tā ir pietiekama, lai segtu pamatvajadzības. Taču arī šī aptauja ieskicē nepatīkamas atziņas. “Ir iedzīvotāju daļa, kurai nepietiek papildu līdzekļu, lai iegādātos apģērbu, un 3% gadījumu nepietiek arī pārtikai. Ja salīdzina ar iepriekšējo periodu, tad puse no iedzīvotājiem apgalvo, ka situācija ir pasliktinājusies,” rezultātus komentē "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa. Minētā aptauja vēsta vēl ko nepatīkamu. Proti, ievērojama daļa iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem vai nu vispār nav uzkrājumu (24% respondentu), vai uzkrājumu pietiks tikai vienam mēnesim (16% respondentu), ja pēkšņi pazudis ienākumu avots. Banku pārstāvju atziņas norāda uz to, ka Latvijas iedzīvotāji ir ekonomiski neaizsargāti, ja pašreizējā ekonomikas recesija kaut kādu apstākļu dēļ izvērtīsies lielākā krīzē.
Tāpat var izdarīt secinājumu, ka pieaug ikdienišķu vajadzību apmierināšana uz aizņēmumu rēķina, kas rada bažas par to, ka daļai mājsaimniecību finansiālā situācija drīzumā var pasliktināties. Taču no komentāriem var izlobīt arī šo to labu. Proti, to, ka vairumā gadījumu mājsaimniecību finansiālā situācija ir pasliktinājusies augošas inflācijas, nevis valsts ekonomikas buksēšanas dēļ. Kā zināms, augstai inflācijai parasti ir strauji pārejošs raksturs, tādējādi, ja nepiedzīvojam kādas jaunas globālas kataklizmas, ir pamats cerībai, ka labklājības kritums pamazām apstāsies.
