Vistiešāk Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekme 2022.gadā izpaudās energoresursu tirgū, kur straujais cenu kāpums un resursu ierobežotā pieejamība vairākkārtīgi pacēla gan gāzes, gan elektroenerģijas cenas, vēsta Finanšu ministrija(FM).
Nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 1,5%, taču varētu būt arī neliels pieaugums, prognozē banku analītiķi, norādot, ka gada kopējo veikumu noteiks tas, cik "dziļi nosēdīsies" aktivitāte ekonomikā gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.
Aizvadītais gads pasaules ekonomikai nesis lielākos izaicinājumus kopš 2008. gada finanšu krīzes, radot dažādas jukas un aizvien pieaugošu nedrošību par nākotni. Gada nogale aizrit pesimistiskās krāsās, tomēr ar mazu cerību, ka sāk iezīmēties gaisma ekonomisko grūtību tuneļa galā.
Ekonomikas ministrija (EM) nākamajā gadā prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 0,1% apmērā, savukārt inflāciju ministrija sagaida 9,8% apmērā, liecina ministrijas publiskotā informācija.
Nākamā gada valsts budžeta veidošanā izaicinājumi būs samērā lieli, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Augsto inflāciju Latvijā nosaka ne tikai ārējie faktori, bet arī ekonomikas strukturālās problēmas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Ekonomikas saraušanās un tajā pašā laikā strauji pieaugušie maksājumi par pirmās nepieciešamības lietām – pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem – aizvien lielāku mājsaimniecību daļu ved pretī trūkumam. Taču vienlaikus ir gan vizuālas, gan statistiskas norādes par to, ka pietiekami lielai iedzīvotāju daļai materiālā situācija turpina uzlaboties vai vismaz būtiski nepasliktinās.
Iespējas dalīt riskus un veikt ieguldījumus ar nelielām naudas summām padara ieguldījumu fondus pievilcīgus arī krīzes laikā. Šādu ieguldījumu atdeve ilgtermiņā var krietni apsteigt inflāciju, un tie ir pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem.
Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada desmito mēnesi samazinājusies par 2,7%, tādējādi tai esot starp 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati par 26 ES dalībvalstīm.
Banka "Citadele" un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir parakstījušas vienošanos, kas palīdzēs paplašināt aizdevumus vietējiem uzņēmumiem Baltijas valstīs vismaz 460 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.
Nenoteiktība un straujais cenu kāpums ir sabremzējis ekonomiku un sagaidāms, ka IKP kopumā 2022.gadā varētu pieaugt 1-2% robežās, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Gada inflācija eirozonā novembrī samazinājusies līdz 10%, salīdzinot ar 10,6% oktobrī, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos 17 mēnešos, liecina trešdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,4%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 11,632 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,162 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 530 miljonu eiro deficītu, kas ir par 394,7 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM).
Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.
Augļu un dārzeņu sadārdzinājums apdraud patērētāju pirktspēju un līdz ar to arī iespēju iegādāties veselīgu pārtiku, saka Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.
Beidzoties ekonomikas augšupejas ciklam un situāciju vēl vairāk pasliktinot Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā un strauji augošajai inflācijai, Latvija ir kļuvusi par vienīgo valsti Eiropas Savienībā (ES), kuras tautsaimniecība šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir piedzīvojusi kritumu. Taču jāpiemin, ka "Eurostat" apkopotajā informācijā pagaidām iztrūkst datu par Igauniju, Īriju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu. Tādējādi varbūt neesam vienīgie, kuriem ekonomikas apjomi ir kritušies.
Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, palielinājies par 32,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.