Neraugoties uz vēršanos pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, daudzu Eiropas Savienības valstu importa apjomi no mūsu austrumu kaimiņvalsts pērn ir strauji pieauguši, liekot uzdot jautājumu, vai izdaudzinātās ekonomiskās sankcijas pret agresoru tiešām ir efektīvas.
Piemēram, tā arī nav pilnīgi skaidrs, bija vai nebija Francijas pārtikas ražotāja “Bonduelle” laba vēlējumi Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem. Zinot Krievijas propagandas vēlmi “saķēzīt” visu, ko vien iespējams, var izrādīties, ka Francijas ražotāja laba vēlējumi slepkavām un izvarotājiem ir “feiks”, taču diezin vai nopietni ņemami minētās kompānijas apgalvojumi, ka tās uzturēšanās Krievijā vienīgais mērķis ir saistīts ar šīs valsts nodrošināšanu ar pārtiku. Peļņa, kaut neliela, nereti prevalē pār morāli, un tas zināmā mērā liek aizdomīgi raudzīties arī uz daudzu valstu strauji augošajiem importa apjomiem no Krievijas.
Labā ziņa ir tā, ka minētie strauji augošie tirdzniecības apjomi ir bijuši laika periodā no februāra līdz augustam, līdz ar to runa ir par periodu, līdz daudzas sankcijas pilnvērtīgi stājās spēkā. Iespējamā sliktā ziņa: ir redzams vienotas attieksmes trūkums ES valstu vidū - laikā, kad dažas valstis ir centušās Krievijas preces maksimāli aizstāt, citas “spiedušas gāzi grīdā” importam no Krievijas. Šajā sakarā daudziem var rasties jautājums - vai Latvija ar saviem radikālajiem paziņojumiem par Krievijas gāzes un naftas nepirkšanu ir palikusi muļķa lomā?
Kā liecina “Eurostat” statistika, no pērnā gada februāra līdz augustam, salīdzinot ar šo pašu periodu 2021. gadā, ES valstu vidū imports no Krievijas visstraujāk - par 346% - ir pieaudzis Slovēnijai, 262% vērts importa pieaugums no Krievijas ir bijis Luksemburgai un 138% - Kiprai. Samērā daudz importu no mūsu austrumu kaimiņvalsts kāpinājušas arī atsevišķas vidēja kalibra valstis - Grieķija (+142%), Austrija (+139%), kā arī Ungārija (+132%). No lielajām valstīm izceļas Itālija ar 100% vērtu pieaugumu. Attiecībā uz pēdējo jau pašā sākumā tika runāts, ka tai būs grūti uzturēt nopietnas sankcijas lielās atkarības dēļ no Krievijas gāzes, neraugoties uz to, ka uz šo valsti zem Vidusjūras no Tunisijas pienāk gāzes vads ar Alžīrijas “zilo kurināmo”.
Itālijas piemērs lielā mērā liecina, ka ļoti daudz ko nosaka valsts ekonomikas struktūra. Tas ir licis bažīties arī par Vāciju, kuras imports minētajā laika posmā, salīdzinot ar atbilstošu nogriezni pagājušajā gadā, no Krievijas gan ir audzis salīdzinoši mēreni, statistikas ailē figurējot vien 33% vērtai izaugsmei. Tikmēr mazajām valstīm, piemēram, Slovēnijai, atšķirībā no lielajām ir mazāk diversificēti piegāžu ceļi, līdz ar to droši vien šo valstu uzņēmēji sankciju pārejas periodā no Krievijas centās izdabūt “maksimāli daudz”.
Aplūkojot minētos importa datus, ir jāņem vērā arī cenu aspekts. Kad Krievija februārī atkal iebruka Ukrainā, biržās sākās ievērojama panika, jo droši vien tikai retais varēja izprast to, kā pasaules izejvielu piegādes ķēdes attīstīsies jaunajos apstākļos. Piemēram, naftas cena no pirmskara brīža līdz panikas apogejam marta sākumā biržā vien spēja pieaugt pat par 40%. Vēl trakāk bija ar gāzi, kura pagājušajā gadā piedzīvoja nemitīgu “šaudīšanos”, turklāt ievērojami ilgāk, nekā tas bija ar citām izejvielām. Cena pagājušā gada sākumā un pēc kara sākšanās biržā atšķīrās trīs četras reizes, turklāt viena lieta ir cenas pieaugums, bet otra “reāla” gāzes dabūšana. Sākotnēji cenas bija ļoti strauji pieaugušas arī citām izejvielām, piemēram, metāliem un labībai. Turklāt jāņem vērā, ka minētā importa statistika attiecas uz 2022. gada februāri-augustu salīdzinājumā ar atbilstošu laiku 2021. gadā. Ja salīdzinām šos laika periodus, tad cenu atšķirības ir pat vēl radikālākas. Piemēram, pagājušā gada augusta sākumā dabasgāzes cena biržā bija apmēram piecas reizes augstāka nekā attiecīgā laika periodā gadu iepriekš. Savukārt naftas cena minētajā laika periodā bija pieaugusi apmēram par 40%. Šīs svārstības biržā, protams, precīzi nekopē ārējās tirdzniecības cenas ar Krieviju, taču ieskicē ainu notiekošajos pasaules tirdzniecības procesos. Turklāt, ja paraugāmies, tad iepriekš pieminētais it kā notikušais importa bums ir sniedzis pozitīvu artavu arī Latvijas dzelzceļa pārvadājumu un ostu pārkrauto kravu statistikā. Tāpat uz pasaules cenu buma rēķina pie ieguvumiem bija iespēja tikt gan Latvijas lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem.
Ir jāņem vērā, ka līdzās valstīm, kas naudas izteiksmē ir piedzīvojušas Krievijas importa apjomu pieaugumu, ir vesela virkne tādu, kuras to ir krasi samazinājušas, turklāt procentuālo izmaiņu kontekstā Latvija nebūt nav pirmrindniece. Visstraujāk pagājušā gada februāra-augusta periodā salīdzinājumā ar atbilstošu laika nogriezni 2021. gadā ir krities Zviedrijas un Dānijas imports no Krievijas. Naudas izteiksmē tas sarucis attiecīgi par 60% un 44%. Tāpat ļoti strauji krities Lietuvas un Īrijas imports no Krievijas, attiecīgi par 25% un 20%. Latvijā un Somijā šis samazinājums ir attiecīgi par 8% un 7%. Igaunijā par 14%.
Interesanti, ka Polijas importā no Krievijas atskaites periodā ir fiksēts 24% vērts kāpums. Tas nenozīmē, ka Polija runā vienu un dara citu, palīdzot kara apstākļos uzturēt Krievijas režīmu. Domājams, ka reālā importa apjoms no Krievijas ir samazinājies, bet kāpums naudas izteiksmē ir fiksēts uz strauji augošo preču cenu rēķina.
Globāli vērtējot, tie, kas kaut ko nepērk no Krievijas, nav jāuzskata par muļķiem, jo, visticamāk, viņi ātrāk nekā citi pielāgosies jaunajai pasaules ekonomikas realitātei, tostarp ātrāk atrodot jaunas piegāžu ķēdes un kļūstot konkurētspējīgāki. Tajā pašā laikā runājot par Krievijas ekonomisko aspektu, tika minēts, ka šī valsts pagājušā gada astoņos mēnešos kopumā bija tikusi pie ievērojama budžeta proficīta. Tomēr augustā dažādu ārējās tirdzniecības negāciju ietekmē Krievijas budžeta ienākumos jau bija vērojams deficīts, tādējādi iepriekš gūtie ienākumi jau sākuši kust.
Ir arī citas norādes par veidojošos robu Krievijas ekonomikā, kas kara finansēšanu ievērojami apgrūtinās. Piemēram, saskaņā ar Krievijas koncerna “Gazprom” informāciju, šīs valsts dabasgāzes eksports ārpus NVS valstīm krities par 45,5%. Runa ir par kritumu fiziskos apjomos no 185,1 miljarda kubikmetru 2021. gadā līdz 100,9 miljardiem kubikmetriem pērn. Valdot pašreizējam fonam, Krievijas enerģētisko izejvielu eksportam šis gads vai vismaz pirmā tā puse varētu būt vēl krietni sarežģītāka. Turklāt gāzes krātuves Eiropā, kas ir galvenā Krievijas gāzes pircēja, ir piepildītas, bet neraksturīgi silto laika apstākļu dēļ patēriņš un cena strauji nokritušies.
