EM: Paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija būs šā gada pirmajos mēnešos
Ekonomikas izaugsme varētu atgriezties 2023.gada vidū, bet kopumā 2023.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabāsies tuvu 2022.gada apjomiem, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu, 2022.gada ceturtajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem saglabājās 2021.gada ceturtā ceturkšņa līmenī. Pēc CSP provizoriskām aplēsēm IKP pērn ceturtajā ceturksnī ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,3% un kāpums pakalpojumu nozarēs par 0,7%. Tas nozīmē, ka kopumā aizvadītajā gadā IKP pieauga par 1,8%.
Lai arī IKP dati par pagājušā gada ceturtajā ceturksni ir pieticīgi, tomēr situācija ir pat nedaudz labāka par gaidīto. Ņemot vērā, ka pērn trešajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruka par 1,7% salīdzinājumā ar otro ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), bija gaidāms, ka augstās inflācijas apstākļos situācija turpinās pasliktināties arī gada nogalē, cenu pieauguma tempiem apsteidzot algu kāpumu, kā rezultātā reālie iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja samazināsies. Tomēr IKP ātrais novērtējums liecina, ka 2022.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājās par 0,3%.
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī kritumu ražojošajās nozarēs (par 3,3%), visticamāk, noteica tendences būvniecības nozarē, kuru negatīvi ietekmēja straujais izmaksu pieaugums un projektu sadārdzinājums. Mēnešu dati liecina, ka 2022.gada oktobrī-novembrī gada griezumā bija sarukuši arī ieguves rūpniecības, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi salīdzināmajās cenās. Vienlaikus apstrādes rūpniecībā oktobrī-novembrī ražošanas apjomi bija par 2% lielāki nekā atbilstošā laika periodā pirms gada.
Ekonomikas izaugsmes rādītājus negatīvi ietekmēja arī ārējā tirdzniecība un straujais importa pieaugums. Pagājušā gada oktobrī-novembrī preču imports faktiskajās cenās bija par 31% lielāks nekā atbilstošajos mēnešos 2021.gadā. Šajā pašā laikā posmā preču eksports palielinājās krietni mērenāk - par 18%.
Joprojām pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to, kā Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas ietekmēs turpmāko Latvijas ekonomikas attīstību. Nenoteiktība ietekmēs gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu investīcijas un ārējo tirdzniecību. Paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija būs šā gada pirmajos mēnešos.