Inflācijas maksimums sasniegts un enerģētikā vissliktākais ir aiz muguras, šodien "SEB bankas" (SEB) jaunākā ekonomikas apskata "Nordic Outlook" prezentācijā norādīja bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Saeimā pirmdien, 13.februārī, plānots lemt par valsts 2023.gada budžeta projekta nodošanu vērtēšanai komisijās, šodien preses brīfingā pēc budžeta projekta saņemšanas parlamentā pavēstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Latvijas mērķis ir šī politiskā cikla beigās jeb līdz 15. Saeimas vēlēšanām atgriezties pie Māstrihtas kritēriju izpildes, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Pārmaiņas 2023.gada budžeta projektā, tam nonākot Saeimas deputātu izvērtēšanā, ir iespējamas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, Latvijā nepieciešama kapitāla tirgus attīstība, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā "Izaugsmei patīk uzņēmīgie" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Eiropas Savienības (ES) noteiktais embargo un cenu griesti Krievijas naftas produktiem nebūs spēkā, ja šie naftas produkti būs ražoti no Krievijas jēlnaftas trešajās valstīs, liecina Eiropas Komisijas (EK) vietnē publicētā instrukcija.
Ja Latvijā ir vēlme atteikties no kāda nodokļa, jādomā par kāda cita nodokļa celšanu, intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Mainīgās "Euribor" likmes celšanās rezultātā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas daļēji vai pilnā apmērā vēlas dzēst kredītsaistības pirms termiņa, liecina bankas "Citadele" informācija par hipotekāro kredītu tendencēm 2022.gadā.
No Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijas ekonomikā tiks investēts gandrīz miljards eiro, lai sekmētu digitālo transformāciju uzņēmējdarbībā, celtu uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju un produktivitāti, mazinātu nevienlīdzību, veicinātu energoefektivitāti mājokļos un uzņēmumos, vēsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā spēcīgu patēriņu un investīcijas, kā arī koronavīrusa ierobežošanai paredzēto pasākumu atcelšanu Ķīnā.
Ekonomikas izaugsme varētu atgriezties 2023.gada vidū, bet kopumā 2023.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabāsies tuvu 2022.gada apjomiem, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 326,3 miljonu eiro peļņu, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 1,1% līdz 0,4%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".
Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,7%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.
Latvijā patēriņa cenas, pēc divu gadu gandrīz nepārtraukta kāpuma, decembrī salīdzinājumā ar novembri varētu būt samazinājušās par 0,4-0,5%, prognozē banku analītiķi, vienlaikus norādot, ka decembra dati vēl neliecina par deflācijas sākumu.
Lai arī Latvijas ekonomika visai labi turas pretī pašreizējiem globālajiem izaicinājumiem, tomēr ilgstoši ir ļoti daudz nenokārtotu jautājumu, kuru risināšanai jābūt jaunās valdības prioritātēm, protams, ja vien valdība vēlas, lai mūsu valsts ekonomiskā attīstība varētu veiksmīgi saglabāties arī turpmāk. Par to, kādi jautājumi būtu jaunās valdības prioritāšu vidū, ar “Neatkarīgo” dalījās vairāki rūpniecības uzņēmumu vai to pārstāvošo asociāciju pārstāvji.
Ekonomikas ministrijas (EM) šā gada galvenā prioritāte būs Latvijas ekonomiskā drošība, aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga. Globālās naftas cenas kritās, valdot bažām par pieprasījumu Ķīnā, bet Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada novembra, jo siltais ziemas laiks samazināja apkures vajadzības.
Neraugoties uz vēršanos pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, daudzu Eiropas Savienības valstu importa apjomi no mūsu austrumu kaimiņvalsts pērn ir strauji pieauguši, liekot uzdot jautājumu, vai izdaudzinātās ekonomiskās sankcijas pret agresoru tiešām ir efektīvas.