Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 4,977 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,149 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 171,7 miljonu eiro deficītu, informē Finanšu ministrija (FM).
Ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023.gada pirmajos četros mēnešos bija par 533,4 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr ieņēmumi palielinājušies par 444,3 miljoniem eiro jeb 9,8%.
Tāpat FM norāda, ka 2023.gada pirmajos četros mēnešos atbalsta pasākumiem izlietoti 360,9 miljoni eiro.
Lai gan izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai šogad ir būtiski samazinājušies, izdevumi energoatbalsta pasākumiem 2023.gada pirmajos četros mēnešos 345 miljonu eiro apmērā bija lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn, skaidro FM pārstāvji.
Nozīmīgu daļu no energoatbalsta šogad veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt sociālie pabalsti kļuvuši mērķētāki, jo tiek maksāti atkarībā no ienākumu līmeņa.
Tāpat FM norāda, ka 2023.gada pirmajos četros mēnešos izmaksāti 14,8 miljoni eiro atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem.
2023.gada pirmajos četros mēnešos izdevumiem atbalsta pasākumiem kopumā mazinoties, vērojama bilances uzlabošanās valsts pamatbudžetā, kur deficīts 194,5 miljonu eiro apmērā bijis par 211,9 miljoniem eiro mazāks nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.
Turpretī valsts speciālajā budžetā strauji augošie izdevumi pensijām 2023.gada pirmajos četros mēnešos noteica deficītu 59,1 miljona eiro apmērā pretstatā 87,7 miljonu eiro pārpalikumam attiecīgajā periodā pērn.
FM arī atzīmē, lai gan pašvaldību budžetā šogad pirmajos četros mēnešos bija pārpalikums 44,2 miljonu eiro apmērā, tas bija būtiski mazāks nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos, kas galvenokārt saistāms ar augstākiem tēriņiem komunālajiem maksājumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma ietekmē, kā arī ar izdevumu pieaugumu atlīdzībai.
Lielāki kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos, kas tika iekasēti 3,9 miljardu eiro apmērā un bija par 423,5 miljoniem eiro jeb 12% lielāki nekā pērn attiecīgajā laika periodā, pamatā nodrošināja ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā, skaidro ministrijā.
Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, labi rezultāti vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, palielinoties darba samaksas fondam, informē FM pārstāvji. Savukārt straujais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā, ka šogad pirmajos četros mēnešos patēriņa cenas bija par 18,5% lielākas nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Augstās energoresursu cenas veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.
FM atzīmē arī straujo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpumu, kas šogad pirmajos četros mēnešos bija teju par trešdaļu lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas nodokļa iemaksas bija finanšu pakalpojumu nozarē, mežsaimniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Savukārt kopbudžeta izdevumu pusē 2023.gada pirmajos četros mēnešos lielākos tēriņus veido sociāla rakstura maksājumi 1,7 miljarda eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauguši par 65,9 miljoniem eiro jeb 4,1%.
Taču, analizējot atsevišķi pa budžeta līmeņiem, situācija ir atšķirīga, norāda FM pārstāvji. Kamēr valsts pamatbudžetā šogad pirmajos četros mēnešos izdevumi sociāla rakstura maksājumiem sarukuši gandrīz uz pusi - par 186,5 miljoniem eiro jeb 48,6%, tikmēr valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālai palīdzībai 1,4 miljarda apmērā pieauga par 228,4 miljoniem eiro jeb 19,6%.
Izdevumu kritumu pamatbudžetā FM skaidro ar būtiski augstāku izdevumu bāzi 2022.gada attiecīgajā periodā - vienreizējā pabalsta izmaksāšanas dēļ laika posmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim 50 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem un 20 eiro apmērā senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.
Savukārt valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā pensiju indeksāciju, bija par 226,8 miljoniem eiro jeb 29,6% lielāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 18,8 miljoniem eiro jeb 26,4% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām.
Taču FM atzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem šogad pirmajos četros mēnešos bija par 34,4 miljoniem eiro jeb 21,9% mazāki nekā attiecīgajā periodā pērn, kas skaidrojams ar būtisku pabalsta saņēmēju skaita kritumu, mazinoties saslimstībai ar Covid-19.
Savukārt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem palikuši pērnā gada pirmo četru mēnešu līmenī, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs.
Arī pašvaldību budžetā šogad pirmajos četros mēnešos bija straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem - par 22,8 miljoniem eiro jeb 40,6% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem četriem mēnešiem, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.
Otri lielākie izdevumi kopbudžetā bija subsīdijām un dotācijām, šogad pirmajos četros mēnešos veidojot 1,3 miljardus eiro, un uzrādot pieaugumu par 172,1 miljonu eiro jeb 14,7% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem četriem mēnešiem.
To FM skaidro ar būtiski lielākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī divas reizes jeb par 155,7 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu īstenošanai, tostarp energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un pašvaldību infrastruktūrai, veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī ar "Rail Baltica" projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūvei.
Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā 2023.gada pirmajos četros mēnešos 992 miljonu eiro apmērā bija par 127,8 miljoniem eiro jeb 14,8% lielāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Savukārt valsts pamatbudžetā izdevumi atlīdzībai kāpuši par 32,6 miljoniem eiro jeb 8,2%.
Vienlaikus pašvaldību budžetā šogad pirmajos četros mēnešos tēriņi atlīdzībai auguši par 85,6 miljoniem eiro jeb 21,7%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kas no 2023.gada 1.janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam.
Lielāki nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos bijuši arī kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem, veidojot 631,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 96,2 miljoniem eiro jeb 18%. Lielākie tēriņi vērojami pašvaldību budžetā, kur šogad pirmajos četros mēnešos izdevumi precēm un pakalpojumiem auguši vairāk nekā par trešdaļu - par 72,5 miljoniem eiro jeb 34,9%. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanai.
Tāpat FM izceļ augstākus kopbudžeta kapitālos izdevumus, kur vērojams kāpums par 71,2 miljoniem eiro jeb 34,4%, šogad pirmajos četros mēnešos sasniedzot 278,1 miljonu eiro.
Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) auguši par 65,2 miljoniem eiro jeb 66,1%, šogad janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" piešķirot 10,7 miljonus eiro tās pārraudzīto projektu īstenošanai un par deviņiem miljoniem eiro vairāk tērējot transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā.
Arī ES līdzfinansētu projektu īstenošanai investēts par 38,9 miljoniem eiro vairāk, tostarp būvniecības projektiem satiksmes nozarē ieguldīts par 32,1 miljonu eiro vairāk, bet datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē - par 7,3 miljoniem eiro vairāk.
