Ekonomiste skaidro, ko nepieciešams darīt, lai tuvāko gadu laikā samazinātos EURIBOR likmes

Savaldot inflāciju, EURIBOR likmes varētu krist tuvāko divu gadu laikā, aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska.

Viņa norāda, ka par spīti augstai inflācijai, agresīvai centrālo banku likmju celšanai un zemiem pasūtījumu līmeņiem pasaules ražošanas sektorā, ASV un eirozonas ekonomika turpina uzrādīt pozitīvus rezultātus un salīdzinoši veiksmīgi manevrēt izteiktos ekonomikas nenoteiktības apstākļos.

"Eiropas Centrālā banka (ECB) joprojām paliek noskaņota kareivīgi, taču arī eirozonā likmju celšanas maratons sāk ieiet finiša taisnē," piebilst Striževska.

Viņa arī min, ka straujais aizņemšanās likmju kāpums ir atstājis sekas, uz kurām arī bija cerējušas centrālās bankas - banku kreditēšanas tempi un kompāniju aizņemšanās kapitāla tirgos sākušas arvien straujāk bremzēties.

Raksturojot notikumus ASV kapitāla tirgos, Striževska norāda, ka augošo procentu likmju vidē pastiprinājušās atsevišķu mazāku ASV banku likviditātes un finanšu problēmas. Kaut arī visi šādi gadījumi tika ātri un efektīvi risināti un neatstāja negatīvu sistēmisku ietekmi uz ASV un pasaules finanšu sektoru, bankas un kredītņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki lēmumos. Tas varētu atstāt bremzējošu ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempiem.

Inflācija ASV turpina palēnināties, kredītu tirgus kļūst vēsāks, izaugsmes procesu caurredzamība samazinās, skaidro Striževska. Tāpēc turpina augt analītiķu un investoru pārliecība, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pēc pēdējās likmju pacelšanas maijā līdz 5-5,25% diapazonam varētu apstāties un sākt gatavot augsni pirmajiem likmju samazinājumiem šā gada rudenī. Šis tirgos dziļi iesakņojies viedoklis pagaidām nav guvis plašu atbalstu FRS rindās - vietējie darba tirgus un pieprasījuma rādījumi ASV līdz šim saglabājušies pārāk spēcīgi.

Eirozonā atšķirībā no ASV cīņa ar inflāciju vēl nav noslēgusies - pamatinflācija reģionā turas tuvu vēsturiskiem rekordiem, atzīst Striževska, norādot, ka ECB tradicionāli nesniedz prognozes par eiro likmju līmeņiem nākotnē, taču atbilstoši nākotnes darījumu tirgus prognozēm tirgus dalībnieki sagaida, ka ECB varētu paaugstināt procentu likmes vēl vienu vai divas reizes par 0,25 procentpunktiem, tuvinot ECB depozīta likmi 3,5-3,75% apgabalam. Pēc tam ECB varētu paņemt pauzi, lai novērtētu jau īstenoto pasākumu ietekmi uz ekonomikas procesiem.

Likmju celšanai eirozonā ieejot sava noslēguma posmā, par aktuālu kļūst jautājums, cik drīz eirozonā varētu sagaidīt likmju līmeņu normalizāciju, norāda Striževska. Lai gan eirozonas likmju paaugstināšanas griesti nav tālu, šogad ne tirgus dalībnieki, ne ECB pārstāvji pagaidām negaida likmju samazināšanu. Nākamo divu gadu laikā, redzot zemākus inflācijas līmeņus, arī ECB likmes varētu pakāpeniski sākt iet uz leju.

Balstoties uz nākotnes līgumu cenām finanšu tirgos, ECB depozīta likme un arī trīs mēnešu EURIBOR likme nākamo divu gadu laikā varētu nostabilizēties tuvāk 2,5%, bet sešu mēnešu EURIBOR - tuvāk 3%. Likmju prognozes ir dinamiskas un var mainīties saskaņā ar jaunajiem datiem, norāda Striževska.

Ja inflācijas rādītāji kritīs ātrāk un/vai ekonomikas sniegums izrādīsies vājāks, nekā šobrīd prognozēts, visdrīzāk, sagaidāmas zemākas ECB likmes. Gluži pretēji - ja inflācija izrādīsies noturīgāka, likmes varētu palikt augstākas ilgāku laiku, prognozē Striževska.