Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē 1,4% izaugsmi.
Tā ir labāka prognoze par EK vēl februārī paredzēto, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinātos par 0,1%.
Vienlaikus pirmdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,8%.
Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 9,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis (JV) norāda, ka atbilstoši EK pavasara ekonomikas prognozei Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomika šogad pieaugs par 1%, kas ir nedaudz labāks rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm.
Dombrovskis skaidro, ka lēnās ekonomiskās izaugsmes galvenais cēlonis joprojām ir Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās sekas.
Latvijas ekonomikas prognoze - 1,4% pieaugums - nedaudz apsteidzot ES vidējo rādītāju un uzrāda augstāko izaugsmes tempu starp Baltijas valstīm. Tiek prognozēts, ka inflācijas pakāpeniska samazināšanās veicinās privāto patēriņu šī gada otrajā pusē, savukārt aktīvāka ES finansējuma apguve veicinās investīcijas.
Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 3,8% apmērā no IKP, bet nākamgad tas samazināsies līdz 2,7%.
Tikmēr vēl izaugsmi Baltijas valstīs EK šogad sagaida Lietuvā, kur IKP palielināsies par 0,5%. Nākamgad Lietuvas ekonomikai prognozēta 2,7% izaugsme.
Inflācija Lietuvā šogad lēsta 9,2% apmērā, bet nākamajā gadā tā prognozēta 2,2% apmērā.
Savukārt Igaunijā komisija sagaida, ka šogad IKP samazināsies par 0,4%, taču nākamgad palielināsies par 3,1%. Inflācija Igaunijā šogad veidos 9,2%, bet 2024.gadā tā samazināsies līdz 2,8%.
EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 2%, nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,7%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 1,1% un 1,6%.
Inflācija ES šogad būs 6,7%, bet nākamgad tā samazināsies līdz 3,1%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 5,8% un 2,8%.
EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm, izņemot Igaunijā un Zviedrijā (-0,5%). Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijā (+5,5%), Maltā (+3,9%), Rumānijā (+3,2%), kā arī Grieķijā un Portugālē (abās valstīs +2,4%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Vācijā, Somijā un Čehijā (visās valstīs +0,2%), kā arī Dānijā (+0,3%).
EK norāda, ka Eiropas ekonomika ir labākā stāvoklī, nekā tika prognozēts rudenī. Pateicoties apņēmīgiem pūliņiem stiprināt Eiropas energoapgādes drošību, noturīgam darba tirgum un mazākām piegāžu tīklu problēmām, ES ekonomika izvairījusies no recesijas ziemas sezonā, un to sagaida mērena izaugsme šogad un nākamgad.
EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.