Kazāks: Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 

Viņš norādīja, ka pasaulē nav tādas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums cik liela tā ir. Latvijā tā viennozīmīgi ir pārāk liela un tas būtiski ietekmē daudzus citus ar ekonomikas izaugsmi saistītus procesus.

Ēnu ekonomikas rādītāji noteikti pasliktina finanšu pakalpojumu pieejamību, tostarp arī kreditēšanu, bet tie noteikti nevar kalpot par atrunu nerisināt dažādus citus ar vāju kreditēšanu saistītus jautājumus, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka pārāk liela ēnu ekonomika nedrīkst kļūt par atrunu neuzlabot citas lietas.

Kazāks arī pauda uzskatu, ka nebūs viens tāds pasākums, ko izdarot, ēnu ekonomikas problēma atrisināsies. Latvijā ir ierasts problēmas risināt ar nodokļu politikas izmaiņām, taču nodokļi nudien nav visu panākumu vai neveiksmju cēlonis, tas ir tikai viens no elementiem.

Pēc viņa teiktā, cīņā pret ēnu ekonomiku ir jābūt plašam pasākumu kopumam, kas regulāri ir jāveic gan par nodokļiem atbildīgajām valsts institūcijām, gan tiesībaizsardzības institūcijām, gan uzņēmējiem un, protams, arī iedzīvotājiem. "Tas ir neatlaidīgs un nebeidzams darbs," sacīja Kazāks.

"Kas svarīgi - ir jāprasa ne tikai no atbildīgajām valsts iestādēm, bet arī sabiedrībai pašai no sevis. Ja mēs kā sabiedrība un katrs individuāli saprotam, ka ēnu ekonomika kavē veiksmīgāku ekonomikas un valsts izaugsmi, tad nemaksājot nodokļus un neprasot tos maksāt citiem, mēs to atbalstām. Tad jārēķinās, ka valsts izaugsmes un sabiedrības labklājības potenciāls būs zems," pauda Kazāks.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci, tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā - 24,2% no IKP, 2020.gadā - 25,5% no IKP, 2021.gadā - 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas īpatsvars 2022.gadā ir samazinājies Igaunijā - par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2021.gadu, veidojot 18% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga par 2,7 procentpunktiem un sasniedza 25,8% no IKP.