Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.
Eiropā finanšu tirgi šobrīd ir labāk gatavi dažādām svārstībām nekā 2008.gadā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šobrīd cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka pašreizējā inflācijas dinamikā ir saredzama zināma negausība.
Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.
"Luminor Bank" prognozē, ka 2023.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 0,6%, kas ir uzlabojums par 1,1 procentpunktu salīdzinājumā ar prognozi septembrī, trešdien jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, publicētajiem ASV nodarbinātības datiem palielinot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju tālākas agresīvas paaugstināšanas iespējamību. Banku akciju cenas saruka pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) darbību, lai aizsargātu noguldītājus.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024.gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2% apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai.
Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas, trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Gada inflācija eirozonā februārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 8,6% janvārī, tādējādi kritums reģistrēts ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina ceturtdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Latvijas ekonomika pērn gan Covid-19 krīzi, gan arī kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji gaidīts, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes dati par 2022.gadu liecina, ka ekonomikā ir neliela recesija, nevis visaptveroša krīze, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.
Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati, kas apkopoti par 22 bloka zemēm.
Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 0,2%, bet gada inflācija būs 14,7% apmērā, kas ir augstākais rādītājs Baltijā, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pārstāvji.