Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajā gadā varētu pieaugt par 3,3%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" analītiķi.
Lietuvā "Coface" analītiķi IKP pieaugumu 2024.gada prognozē par 3,1%, bet Igaunijā - par 2,9%.
Lai gan šajā gadā Baltijas valstu ekonomikā saglabāsies vāji izaugsmes tempi, nākamajā gadā sagaidāma lēna atveseļošanās, pauž "Coface" pārstāvji.
Vienlaikus, atsaucoties uz "Coface" jaunākā ekonomiskā pētījuma datiem, kompānijas pārstāvji norāda, ka Latvijā un Lietuvā vērojama negatīva tendence, pieaugot reģistrēto uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaitam.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, līdzīgi kā citu Eiropas valstu ekonomikās, šobrīd jau sācies inflācijas bremzēšanās process, taču nākamajā gadā inflācija tik un tā pārsniegs izvirzītos mērķus, uzskata "Coface" analītiķi. Tāpat tiek prognozēts, ka Baltijas valstu ekonomikas šajā gadā sasniegs vājus izaugsmes tempus, īpaši salīdzinājumā ar izaugsmi, kas reģistrēta iepriekšējā desmitgadē pirms pandēmijas. Nākamgad ekonomikai vajadzētu kļūt spēcīgākai, taču, visticamāk, tā nebūs būtiska atveseļošanās.
"Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas reģionā Gžegožs Sīlevičs informē, ka Baltijas valstu ekonomikās turpmākajā prognozēšanas periodā būs vērojamas līdzīgas norises. Ir sācies inflācijas bremzēšanās process, un 2023.gada vidējai inflācijai Baltijā vajadzētu sasniegt viencipara līmeni. Tomēr inflācijas rādītāji joprojām būs salīdzinoši augsti, īpaši 2023.gada pirmajā pusē.
Neskatoties uz lēnāku inflācijas pieaugumu, Sīlevičs prognozē, ka tā joprojām pārsniegs noteiktos inflācijas mērķus arī 2024.gada lielākajā daļā. Rezultātā gaidāms gauss mājsaimniecību patēriņš, īpaši izteikti - šogad. Daudz kas ir atkarīgs no situācijas darba tirgū - "Coface" bāzes scenārijs paredz, ka darba tirgus netiks ietekmēts, taču, ja pieprasījums ilgākā periodā neatjaunosies, uzņēmumi varētu apsvērt darbinieku skaita samazināšanu.
Vienlaikus, kā satraucoša tendence Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā iezīmējas uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums, ko nosaka tādi faktori kā augstās enerģijas un izejvielu cenas, aizdevumu procentu likmju paaugstināšanās, augstā inflācija un kara Ukrainā radītā nenoteiktība. Pēc "Coface" datiem, Lietuva pērn Baltijas valstu vidū izcēlusies ar lielāko maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu, kas, salīdzinot ar situāciju 2021.gadā, sasniedza 27,4%. Latvijā šis rādītājs pērn bija 14,9%, bet Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās par 17,2%.
Latvijā un Lietuvā pagājušajā gadā visvairāk maksātnespējas gadījumu reģistrēts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumu vidū, būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā, ražošanā un transporta nozarē.
"Coface" pārstāvji lēš, ka kopējais uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits CAE valstīs ir pieaudzis no 25 917 gadījumiem 2021.gadā līdz 36 090 gadījumiem 2022.gadā, kas ir 39,3% pieaugums. Astoņās valstīs 2022.gadā bija lielāks maksātnespējas gadījumu skaits nekā gadu iepriekš (Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Serbija), un četrās valstīs reģistrēts samazinājums (Čehijā, Igaunijā, Slovākijā un Slovēnijā). Liels maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums bija Serbijā un Ungārijā - attiecīgi 2,1 reizi un par 86%, savukārt lielākais kritums bija Igaunijā - par 17%.
No kopējā cenu kāpuma visvairāk cietušas energoietilpīgās nozares, un tādējādi pieaugušas arī to darbības izmaksas. Piemēram, Polijā ķīmisko vielu, metāla, papīra-koksnes un lauksaimniecības pārtikas nozares ir ziņojušas par ilgākiem maksājumu kavējumiem nekā vidēji, un lielākajā daļā no šīm nozarēm kavējumi ir ilgāki, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šīs nozares ir plaši pārstāvētas arī CAE reģionālajā maksātnespējas statistikā - metāla, papīra, koksnes un lauksaimniecības pārtikas produktu maksātnespējas rādītāji ir augsti un strauji pieaug.
Minētās tendences būtiski ietekmējušas arī būvniecības nozari, norāda "Coface". Īpaši augsti maksātnespējas rādītāji augsto būvmateriālu un izejmateriālu cenu dēļ ir reģistrēti Horvātijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Negatīvos procesus pastiprināja arī palēnināšanās nekustamo īpašumu tirgū, ko izraisīja kredīta procentu likmju paaugstināšana un strauji augoša inflācija, kā arī darbaspēka trūkums. Tiek prognozēts, ka augstās inflācijas un tās ietekmes uz patēriņa rādītājiem dēļ CAE reģionā negatīvu scenāriju risks varētu pastiprināties arī mazumtirdzniecības nozarē.
"Coface" izpilddirektors Centrālās un Austrumeiropas reģionā Jaroslavs Javorskis norāda, ka ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras. "Coface" eksperti prognozē inflācijas palēnināšanos nākamajiem mēnešiem, bet tomēr lielākā daļa CAE reģiona ekonomiku 2023.gadā piedzīvos vājāku izaugsmi. Inflācija joprojām būs krietni virs centrālās bankas mērķiem. Tādējādi likmes turpinās paaugstināties, un tas negatīvi ietekmēs uzņēmumu maksātspēju. Javorskis uzskata, ka 2023.gadā uzņēmumu skaits, kas nonāks maksātnespējas situācijā, turpinās palielināties.
"Coface" ir viens no lielākajiem starptautiskajiem kredītrisku apdrošinātājiem.