Pārmaiņas 2023.gada budžeta projektā, tam nonākot Saeimas deputātu izvērtēšanā, ir iespējamas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Politiķis piekrita, ka nevar būt situācija, ka pilnīgi visi ir sajūsmā ar budžetu un tas kopumā vienmēr ir politisku domstarpību jautājums.
Ašeradens paredz, ka Saeimā būs diskusijas par vairākiem jautājumiem, tostarp veselības aprūpes finansējumu. Viņš gan akcentēja, ka veselības aprūpe budžeta projektā saņēmusi vienu no dāsnākajiem atbalstiem.
Diskusiju rezultātā pārmaiņas budžeta projektā Saeimā ir iespējamas, vērtēja ministrs, piebilstot, ka deputātiem gan nebūtu jāaizraujas ar jaunu priekšlikumu iebalsošanu budžeta likumprojektā, jo katrs jauns priekšlikums nozīmētu atteikšanos no kāda cita.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) šodien parlamentā no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņems 2023.gada valsts budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienā.
Budžeta projekta iesniegšanas pasākums notiks plkst.8.20 Saeimas nama Lielajā vestibilā, Rīgā, Jēkaba ielā 11. Tajā piedalīsies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Pēc tam plānots preses brīfings, kurā piedalīsies Smiltēns, Ašeradens un Reirs.
Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.
Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.
2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.
Ašeradens iepriekš pieļāvis, ka valsts budžets Saeimā varētu tikt pieņemts marta sākumā.