Banku analītiķi: Tuvākie mēneši Latvijas ekonomikai būs grūti

Nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 1,5%, taču varētu būt arī neliels pieaugums, prognozē banku analītiķi, norādot, ka gada kopējo veikumu noteiks tas, cik "dziļi nosēdīsies" aktivitāte ekonomikā gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.

Tostarp "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece saka, ka gadu miju ekonomikā sagaidīsim recesijas zīmē.

"Krituma dziļumu ekonomikā mazinās valsts atbalsts gan Latvijā, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs, arī salīdzinoši noturīgais darba tirgus un uzkrājumi. Prognozes rāda, ka lejupslīde būs īslaicīga un salīdzinoši neliela. Situācija ekonomikā sāks uzlaboties pavasarī/vasarā, kad apkures rēķini zaudēs aktualitāti un arī inflācija sāks atkāpties mazliet straujākiem soļiem," teica Buceniece.

Viņa atzīmēja, ka, nākamo gadu sākot, inflācija joprojām turpinās deldēt iedzīvotāju pirktspēju un nomāks patēriņu. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības mazināsies. Tādējādi ir iespējams kritums ar izklaidi un atpūtu saistītās nozarēs, kā arī mazumtirdzniecībai apmērus audzēt būs grūti.

Tāpat Bucenece sacīja, ka pieprasījums uz kādu laiku savārgs ne tikai iekšējā tirgū, bet arī tirdzniecības partnervalstīs. Tas nozīmē, ka vismaz pirmā gada puse var izrādīties vājāka arī apstrādes rūpniecībā.

"Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ietekmē arvien vairāk ekonomiski attālināsimies no šīm valstīm. Tas arī nākamgad var atspoguļoties vairumtirdzniecības kritumā. Sankciju ietekmi vairāk sāks izjust tranzīta nozare. Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem atsevišķiem uzņēmumiem var izrādīties arī izdzīvošanas jautājums, bet citiem nāks talkā iepriekš uzkrātās rezerves," minēja Buceniece.

Viņa norādīja, ka augstās nenoteiktības apstākļos privāto investīciju aktivitāte saglabāsies kūtra, bet publiskās investīcijas vismaz gada otrajā pusē veicinās Eiropas Savienības (ES) finansējuma ieplūde.

Pēc Bucenieces teiktā, gaidāms, ka ES fondi nākamā gada beigās sāks no mīnusiem vilkt ārā būvniecību. Gads veiksmīgāks varētu būt biznesa pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi un raža laba, kāpumu var sagaidīt arī lauksaimniecībā. Izaicinājums gan būs energoresursu un mēslošanas līdzekļu izmaksas.

"Izaicinājumu, protams, būs daudz teju katrā nozarē. Vairums nozaru gluži tāpat kā visa ekonomika gadā kopumā neizcelsies ne ar lieliem plusiem, ne mīnusiem," sacīja Buceniece.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka tuvākie 6-12 mēneši Latvijas ekonomikā būs izaicinoši un gaidīt izaugsmi 2023.gadā šobrīd nav pamata. Nākamajā gadā Latvijas IKP varētu samazināties par 1,5%, savukārt gada pirmajā pusē IKP kritums varētu pārsniegt 3%.

"Atšķirībā no Covid-19 pandēmijas, kas ļoti smagi skāra atsevišķas pakalpojumu nozares, nākamais gads būs vairāk vai mazāk izaicinošs lielākajā daļā nozaru. Ļoti augstās energoresursu cenas un straujais patēriņu cenu kāpums mazina iedzīvotāju pirktspēju, savukārt Eiropas ekonomikas bremzēšanās un vājāks ārējais pieprasījums būs jūtams rūpniecībā, kā arī būvniecībā," sacīja Āboliņš.

Viņš minēja, ka rūpniecībā situāciju apgrūtina ne tikai vispārējā ekonomikas bremzēšanās, bet arī augstais krājumu apmērs daudzās nozarēs, kas ir negaidīti izveidojies pēdējā gada laikā. Ir redzami signāli, ka gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā kritums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%. Kritums rūpniecībā negatīvi ietekmēs arī transporta nozari, kurā turpināsies arī Krievijas tranzīta kravu aiziešana no Latvijas. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs nākamgad varētu noslīdēt jau krietni zem 20 miljoniem tonnu.

Tāpat Āboliņš prognozēja, ka būvniecībā nākamgad būs jūtama recesija. Procentu likmju kāpums un vispārīga nenoteiktība bremzēs aktivitāti privātajā sektorā. Šo kritumu gan varētu kompensēt ES fondu investīcijas, kas, Finanšu ministrijas ieskatā, nākamgad varētu būt par 800 miljoniem eiro lielākas kā šobrīd, taču pagaidām ir grūti spriest vai šos optimistiskos plānus izdosies realizēt.

Viņš arī norādīja, ka nākamā gada budžets vēl tik drīz netiks pieņemts un jau šogad faktiskais investīciju apmērs būs par dažiem simtiem miljonu mazāks, nekā bija plānots. Tūrisma nozare pagaidām nav atguvusies no Covid-19 pandēmijas un ārvalstu tūristu skaits šobrīd ir par 20-30% zemāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Gaidāmā recesija Eiropā un kara turpināšanās Ukrainā, visticamāk, nozīmē, ka nozares atkopšanās no Covid-19 pandēmijas nav gaidāma agrāk par 2024.-2025.gadu.

Pēc Āboliņa teiktā, lielākās izaugsmes iespējas, ir lauksaimniecībā un enerģētikā, kā arī IT, biznesa un citos profesionālajos pakalpojums.

Viņš atzīmēja, ka IT nozare kopš 2009.gada ir bijusi faktiski visstraujāk augošā nozare Latvijā, tomēr globālās tendences nozarē nav iepriecinošas. Līdz ar procentu likmju kāpumu ir būtiski sarukusi finansējuma pieejamība jaunuzņēmumiem, savukārt daudzi lielie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, "Meta" un "Twitter", ir paziņojuši par darbinieku skaita samazināšanu. Pagaidām nav pamata runāt par kritumu IT nozarē Latvijā, tomēr ierasto 15-20% pieaugumu Latvijas IT nozarē nākamgad, visticamāk, neredzēsim. Īstermiņā labs rezultātus būtu neliels kāpums vai pašreizējā līmeņa saglabāšana, lai arī ilgtermiņā nozares perspektīvas noteikti ir pozitīvas.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2023.gads būs augstas nenoteiktības gads un piedāvās sarežģītus un mainīgus apstākļus, tostarp pozitīvi pavērsieni vairāk saistīsies ar negatīvo risku neīstenošanos. Nākamajā gadā saglabāsies būtiski inflācijas, energoapgādes un jaunu ģeopolitisko satricinājumu riski.

Pēc Gašpuita prognozētā, globālās ekonomikas pieaugums 2023.gadā sasniegs zemāko līmeni pēdējo gadu laikā - 2,3% jeb nedaudz virs 2%, ko izmanto kā globālās recesijas etalonu. Centrālo banku agresīvā bāzes likmju paaugstināšana veidos lejupvērstus riskus globālajai ekonomikai. Visticamāk, ka eirozonas inflācijas maksimums būs sasniegts 2022.gada decembrī. Pavasarī inflācija mazināsies. Līdz jūnijam ASV inflācijas līmenis būs aptuveni 4%, bet eirozonā - 7%. Tā vēl ilgu laiku saglabāsies krietni virs centrālās bankas mērķa - 2%.

Tāpat kā ES kopumā, arī Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju, lai gan visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023.gadam SEB prognozē minimāli pozitīvus, tas ir, nedaudz virs nulles, teica Gašpuitis, atzīmējot, ka lielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas strauji nodedzina mājsaimniecību pirktspēju. Gada kopējo veikumu noteiks tas, cik "dziļi nosēdīsies" ekonomiskā aktivitāte gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.

"SEB bankas makroekonomikas eksperts norādīja, ka tuvojošās IKP lejupslīdes dziļumu noteiks tas, cik lielā mērā patēriņa kritums izplatīsies uz kapitāla izdevumiem un uzņēmumiem. Pozitīvi, ka mazinās globālo piegādes ķēžu problēmas. Izejmateriālu piedāvājuma uzlabošanās ļaus uzņēmumiem izturēt ekonomikas vājināšanos, ja tā nebūs pārāk dziļa. Daudziem uzņēmumiem bijušas arī labas iespējas paaugstināt cenas. Iedzīvotāju atbalsta programmas enerģijas cenām palīdzēs neitralizēt daļu izmaksu pieauguma.

"Prognozētie lejupvērstie riski lielā mērā ir saistīti ar vēl augstākām enerģijas cenām vai citām kara eskalācijas ekonomiskajām sekām. Piemēram, nevar izslēgt pilnīgu Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu šoziem. Tas varētu izraisīt plašākus taupības pasākumus un izraisīt dziļāku lejupslīdi," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka šobrīd prognozes seko noskaņojumam, un tās tiks koriģētas pavasarī. Ja izkārtosies labvēlīgi laika apstākļi un inflācija apliecinās samazināšanās pazīmes un enerģijas cenās nebūs negatīvu pavērsienu, skats pēc dažiem mēnešiem būs daudz cerīgāks. "Šobrīd perspektīvas un noskaņojumu nomāc neziņa. Ja gada sākumā būs redzams, ka tendences ievirzās negatīvajās sliedēs, tad prognozes būs jākoriģē uz leju," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka rēķinu maksāšanas disciplīna vājināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus. Uzņēmējiem svarīgi samērīgi lūkoties cenu celšanas virzienā.

"Eksportā būs korekcijas un sagaidāms spēcīgs pretvējš. Jautājums ir, cik liels aktivitātes kritums būs Eiropā, bet kopumā neliela izaugsme eksportā varētu saglabāties. Uzņēmējiem, kuri joprojām darbojas Krievijas tirgū būs arvien lielāki reputācijas un cita veida riski. Pieaugs Krievijas ekonomikas negatīvā ietekme. Pie tik atšķirīgiem enerģijas cenu līmeņiem Eiropā kritisks faktors būs konkurētspēja," teica Gašpuitis.

Pēc viņa paustā, labas izredzes attīstībai ir IKT nozarei. Tuvākajos mēnešos kritīsies apstrādes rūpniecības apmēri, bet gada otrajā pusē situācijai ir jāstabilizējas. Izaicinošākais būs panākt būvniecības aktivizēšanos, kas ir bijusi viena no nozarēm, kas ekonomiku ir ievilkusi mīnusos jau 2022.gada trešajā ceturksnī. Būvniecību apgrūtina pieaugošās procentu likmes un izmaksas, kā arī pieprasījuma kritums, taču nozari ir jābalsta ieplūstošajiem ES fondiem. Ne bez grūtībām, bet labas izredzes ir lauksaimniecībai.

Gašpuitis arī norādīja, ka izaicinoši apstākļi būs uz patēriņu vērstajiem pakalpojumiem, tirdzniecībai, kas izjutīs iedzīvotāju paradumu maiņu. Tā ietekmē būs segmenti, kur patēriņš saglabāsies aktīvs un pat pieaugs un būs segmenti, kur patērētāju rindas kļūs retākas. Vairāk tas varētu skart izklaides un atpūtas nozari.

Savukārt nekustamā īpašuma nozarē, pēc Gašpuita teiktā, tuvākos mēnešus valdīs nogaidoša noskaņa. Līdz ko iezīmēsies skaidrāki apstākļi, nozarē aktivitāte strauji atjaunosies.

Tajā pašā laikā "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka IKP nākamgad varētu samazināties par 0,5%, kam galvenie iemesli būs augstās importa enerģijas cenas, kas nospiež patēriņu, un recesija eirozonā, kas ir Latvijas galvenais eksporta tirgus. Ekonomiku joprojām ietekmēs arī ekonomiskās sadarbības sašaurināšana ar Krieviju un Baltkrieviju.

Pēc Strautiņa teiktā, lielākā stiprinošā ietekme uz ekonomiku būs investīcijām. "Vismaz ir pamatotas cerības uz to," viņš sacīja, piebilstot, ka šajā finanšu periodā - 2021.- 2027.gads - Eiropas fondu apguve ir novilcināta tik tālu, ka jau pavīd riski tos zaudēt vispār, un šādos brīžos Latvija parasti saņemas.

Strautiņš norādīja, ka 2023.gadā, līdzīgi kā 2022.gadā, labi rezultāti ir gaidāmi komercpakalpojumos, kā arī informācijas un sakaru pakalpojumos. Šīs ir straujāk augošās lielās eksporta nozares, kuru pienesums jau šogad varētu būt ap trim miljardiem eiro, pieaugot par apmēram 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Nākamgad gaidāmais kāpums ir mazāks, taču dinamika noteikti būs pozitīva.

Tāpat Strautiņš minēja, ka uz pieaugumu nākamajā gadā var cerēt viesnīcu un restorānu nozare - 2022.gadā tūrismu negatīvi ietekmēja karš, bet gada beigās tā psiholoģiskā ietekme mazinājās. "Cerēsim, ka nākamais gads jaunas "avārijas" šai nozarei nenesīs," viņš piebilda.

"Luminor" ekonomists atzīmēja, ka, pēc ļoti liela krituma 2022.gadā, uz nelielu kāpumu nākamajā gadā var cerēt arī enerģētika, bet "par to lems laika apstākļi".

Lielākā negatīvā ietekme varētu būt pievienotās vērtības sarukumam rūpniecībā un tirdzniecībā. Preču eksportu nelabvēlīgi ietekmēs augstās enerģijas izmaksas un noieta tirgu vājums, bet tirdzniecību - inflācijas kaitīgā ietekme uz pirktspēju, minēja Strautiņš.