Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Nenoteiktība un straujais cenu kāpums bremzē ekonomiku

© pixabay.com

Nenoteiktība un straujais cenu kāpums ir sabremzējis ekonomiku un sagaidāms, ka IKP kopumā 2022.gadā varētu pieaugt 1-2% robežās, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Saskaņā ar Centrālās statistikas publicētajiem datiem šogad trešajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021.gada trešajā ceturksnī. Kopumā šogad deviņos mēnešos ekonomika ir augusi par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Ekonomikas sabremzēšanās galvenie iemesli ir lielā nenoteiktība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmē izejmateriālu piegāžu ķēdes, un strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju.

Šogad trešajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada. Kāpumu lielā mērā ietekmēja bāzes efekts, jo pagājušā gada 3.ceturksnī mājsaimniecību patēriņu ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi.

Neraugoties uz straujo cenu kāpumu, mērens pieaugums saglabājās investīcijās. Šī gada trešajā ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4% gada griezumā. Ņemot vērā, ka atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies, ieguldījumi mājokļos un citās būvēs trešajā ceturksnī bija par 13% mazāki nekā pirms gada. Vienlaikus investīcijas mašīnās un iekārtās pieauga par 9,9% un ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos - par 18,3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi salīdzināmās cenās trešajā ceturksnī bija par 12,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir straujākais eksporta pieaugums šogad ceturkšņu griezumā. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, strauji atkopjas pakalpojumu eksports, kas trešajā ceturksnī bija par 21,7% lielāks nekā pirms gada. Vienlaikus arī preču eksportā saglabājas straujš pieaugums - trešajā ceturksnī par 9,3% gada griezumā. Salīdzinājumā ar gada pirmajiem ceturkšņiem, nedaudz lēnāki pieauguma tempi ir importam, kas trešajā ceturksnī bija par 8,8% lielāks nekā pirms gada.

Lai arī IKP trešajā ceturksnī samazinājās, nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība bija par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Strauji pieauguma tempi saglabājas nozarēs, kuras vissmagāk skāra Covid-19 ierobežojumi. Šī gada trešajā ceturksnī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē pakalpojumu apjomi gada griezumā pieauga par 33%, mākslas izklaides un atpūtas nozarē - par 26,2% un komercpakalpojumos - par 13,2%. Stabils pieaugums šogad vērojams IKT nozarē. Tajā pašā laikā vairākās ražojošajās nozarēs trešajā ceturksnī ir bijis apjomu kritums. Straujā cenu kāpuma un patēriņa samazinājuma dēļ trešajā ceturksnī gada griezumā samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādē un siltumapgādē.

Straujo izmaksu pieauguma dēļ turpinās kritums būvniecības nozarē - par 13,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni. Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā trešajā ceturksnī samazinājās par 1,6%, ko ietekmēja kritums pārtikas rūpniecībā, kokapstrādē un ķīmiskajā rūpniecībā. ES noteikto sankciju rezultātā ir sarucis preču apgrozījums ar Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, kā rezultātā vairumtirdzniecības nozare trešajā ceturksnī saruka par 23%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Salmiņš norāda, ka lielā nenoteiktība ietekmē gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu nākotnes plānus un ārējo tirdzniecību. Paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija būs šī gada nogalē un nākamā gada pirmajos mēnešos. Izaugsme varētu atgriezties 2023.gada vidū, bet kopumā 2023.gadā IKP saglabāsies tuvu 2022.gada apjomiem, ja esošajā ģeopolitiskajā situācijā nenotiek būtiska pasliktināšanās.