Ekonomika

Eiropas Centrālās bankas (ECB) inflācijas apkarošanas pasākumu cena var būt ekonomikas recesija, aģentūrai LETA pavēstīja bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" atkārtotā novērtējuma dati, kas apkopoti par 26 bloka dalībvalstīm.

Izvērtējot jau ieviesto mājsaimniecību atbalsta instrumentu efektivitāti energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, visticamāk, valstij nāksies noteikt arī cenu griestus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). 

Šī gada jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pietuvojošies nullei, informē "Swedbank Latvija" ekonomiste Laura Orleāne.

Latvijā rūpniecības ražotājcenas jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada septīto mēnesi palielinājušās par 49,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publicētie dati.

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz 9,1% salīdzinājumā ar 8,9% jūlijā, liecina trešdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu skaits Baltijas valstīs šogad noteikti nebūs tik liels kā pagājušajā gadā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu konsultanta "Oaklins M&A Baltics" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

Augsto energoresursu cenu dēļ priekšā ir sarežģīts laiks, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 155,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Finanšu ministrija (FM) paaugstina 2022.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,8%, salīdzinājumā ar martā prognozēto 2,1%, savukārt nākamgad gaidāma izaugsmes palēnināšanās līdz 1%, informē FM pārstāvji.

Pērn kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās tirdzniecības nozarē Latvijā pieauga par 13,4%, un sasniedza 84 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē Baltijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zalecks.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava domāt par papildu atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu kompensēšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 atzīmēja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.

Iedzīvotāju pirktspēja vismaz vasaras mēnešos joprojām saglabājas augsta, tādējādi arī nozīmīgs mazumtirdzniecības nozares sarukums nav paredzams, vēsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Jūnija dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina par pieprasījuma mazināšanos, ko vēl vairāk ietekmēs patērētāju pirktspējas samazināšanās, vēsta "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.

Aizdevumu procentu likmes turpinās kāpt, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.