Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Pārtikas produktu cenas pasaulē jūnijā trešo mēnesi pēc kārtas nedaudz samazinājušās, taču joprojām saglabājas augstā līmenī Ukrainā notiekošā kara dēļ, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju otrā un trešā līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā, atzīst ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.
Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl turpinās augt, tāpēc Finanšu ministrija (FM) patlaban strādā pie makroekonomisko rādītāju prognožu atjaunošanas, kas tiks pabeigta augusta vidū, vēsta Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 2,4% - precēm tas pieauga par 2,7%, bet pakalpojumiem - par 1,5 procentiem, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta pārstāvji.
Augstas inflācijas apstākļos jāīsteno stimulējoša, bet vienlaikus precīzi mērķēta fiskālā politika, krīzes monitoringa jaunākajā ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru (95 miljoni eiro) apmērā, vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".
Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.
Latvijai no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) varētu būt pieejams lielāks finansējuma apjoms nekā līdz šim pieprasītie 1,82 miljardi eiro, pirmdien preses konferencē sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 12,8%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati.
Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā (2018-2021) novērtējuši kā viduvēju, pirmdien pētījuma "Ārvalstu investīciju vides ziņojums: vēlēšanu izdevums" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.
Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.
Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms pērn bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" atkārtotā novērtējuma dati.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs.
Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto, pauž Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, Dr.oec. Vita Zariņa.
Gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1% salīdzinājumā ar 7,4% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997.gadā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, vēsta Centrālajā statistikas pārvalde.