Latvijā inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā

Augstas inflācijas apstākļos jāīsteno stimulējoša, bet vienlaikus precīzi mērķēta fiskālā politika, krīzes monitoringa jaunākajā ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, FDP aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Padomē atzīmē, ka Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomikas izaugsmi un palielinās inflāciju.

Pēc FDP pārstāvju minētā, pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022.gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē - ES inflācija 2022.gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā, kamēr ziemā tika prognozēti 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

"Šajā ekonomikai smagajā situācijā vietā ir atcerēties veco teicienu - karā kā jau karā. Ceru, ka Latvijai izdosies pārvarēt Krievijas sāktā kara izraisītas ekonomiskās grūtības ar iespējami mazākiem zaudējumiem gan ikvienas ģimenes makā, gan valsts budžetā," pauž FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Padomē norāda, ka ES monetārās un fiskālās politikas veidotāju, proti, Eiropas Centrālā bankas un Eiropas Komisijas (EK) rīcība augstas un pieaugošas inflācijas apstākļos ietver ierobežojošu monetāro politiku un atbalstošu fiskālo politiku. EK ir paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula būs spēkā arī 2023.gadā, dodot eirozonas valstu valdībām lielāku elastību, veidojot nākamā gada budžetu.

Tāpat FDP pārstāvji atzīmē, ka šī ir unikāla situācija, kad monetārās un fiskālās politikas instrumenti ir savstarpēji pretrunīgi - tā skaidrojama ar to, ka gāzes kara un cenu strauja pieauguma apstākļos valsts atbalsts, īpaši mazturīgajiem iedzīvotājiem, ir vitāli nepieciešams.

Vienlaikus padomē min, ka Latvijā inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem ES - maijā gada inflācija sasniedza 16,9%.

"Pieaugot enerģijas cenām un sākoties apkures sezonai, šī situācija var nonākt divās grūti kontrolējamās trajektorijās. Proti, pieaugot mājsaimniecību izmaksām, pieaugs arī strādājošo spiediens kāpināt tiem algas, kas savukārt palielinās pieprasījumu, kas tālāk paaugstinās inflāciju. Rezultātā varētu veidoties inflācijas spirāle. Savukārt, ja iedzīvotāju ienākumi ilgstoši atpaliks no inflācijas un mazinās pieprasījumu, tas var novest pie reālo ienākumu samazināšanās, kas bremzētu ekonomikas izaugsmi," skaidro FDP pārstāvji.

Pēc padomē atzīmētā, pašlaik algu pieaugums atpaliek no inflācijas pieauguma. Šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,9%, bet inflācija - par 9,2%.

Padome brīdina, ka turpmāks inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja iedzīvotāju pirktspējas krituma, kam sekos recesija vai būtiska IKP izaugsmes bremzēšanās. Lai to nepieļautu, valdība ir sākusi darbu pie mērķētu atbalsta pasākumu izstrādes maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, tomēr, kā atzīst padomē, pašlaik pieteiktie atbalsta pasākumi vēl joprojām ir drīzāk universāli, nevis precīzi mērķēti.

"Padome atzinīgi novērtē valdības soli energoresursu cenu pieauguma ietekmes samazināšanā, kas paredz, ka atbalsts ir daļēji mērķēts uz mazaizsargātajām grupām un daļēji universāls visām mājsaimniecībām. Tomēr, padomes ieskatā, atbalsta pasākumu fiskālā ietekme var ievērojami pārsniegt prognozēto 350 miljonu eiro ietekmi uz budžetu grūti prognozējamo energoresursu cenu svārstīguma dēļ," norāda padomē, piebilstot, ka FDP aicina valdību izveidot integrētu informācijas datubāzi, kas palielinātu iespējas sniegt vēl mērķētāku atbalstu iedzīvotāju grupām ar dažādiem ienākuma līmeņiem.

Latvijas sagatavotā Stabilitātes programma 2022.-2025.gadam paredz 2,1% IKP pieaugumu, 8,5% inflāciju un vispārējās valdības budžeta bilanci 6,5% no IKP 2022.gadā. Tomēr, kā atzīst padomē, realitātē situācija varētu būt daudz sliktāka, jo ekonomikas attīstību apdraud virkne risku - enerģijas cenu straujš kāpums, energoresursu nepietiekamība, pieaugošās ražošanas izmaksas un piegāžu ķēžu pārrāvumi.

Situācijā, kad EK ir pagarinājusi fiskālās politikas elastības periodu, FDP norāda, ka Latvijas atbalsta politikai ir jābūt samērojamai ar citu ES dalībvalstu atbalsta politikām, lai nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr jāņem vērā, ka jau 2021.gadā deficīta līmenis Latvijā ar 7,3% no IKP ir bijis viens no lielākajiem ES. Arī šogad ir plānots augstākais budžeta deficīts ES - 6,5% no IKP, turklāt aprēķinos vēl nav ņemta vērā energoresursu cenu pieauguma šā gada rudens kompensāciju ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

EK rekomendācijās Latvijai norādījusi, ka Latvija nedrīkst palielināt budžeta bāzes izdevumus virs ekonomikas potenciāla izaugsmes, tāpēc vidējā termiņā varētu būt nepieciešama budžeta izdevumu konsolidācija, kas var palēnināt izaugsmi, norāda padomē.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.