Ekonomiste: Patērētāju pirktspēja gada otrajā pusē turpinās samazināties

 
©f64.lv, Vladislavs Proškins

Jūnija dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina par pieprasījuma mazināšanos, ko vēl vairāk ietekmēs patērētāju pirktspējas samazināšanās, vēsta "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Ja aprīlī un maijā mazumtirdzniecības apgrozījums vēl piedzīvoja izaugsmi, tad otrais ceturksnis mazumtirdzniecības apgrozījumam noslēdzās ar kritumu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo par 0,7% vērtu samazinājumu gada laikā kalendāri koriģētos datos, neiekļaujot inflācijas ietekmi.

Straujāko kritumu piedzīvoja tirdzniecība ārpus veikaliem (par 12,7%), proti, cilvēki mazāk iepirkās ar interneta starpniecību. To Komare skaidro ar to, ka šobrīd Covid-19 ierobežojumu ir maz un pieeja fiziskajām tirdzniecības vietām ir visai brīva.

Par gandrīz 9% ir samazinājusies auto degvielas tirdzniecība. Komare uzskata, ka kritumu veicināja augstās degvielas cenas, kas lika šoferiem pārskatīt ikdienas pārvietošanās veidu, it īpaši vasaras labajos laikapstākļos. Iespējams, ka tamdēļ visstraujākais apgrozījuma pieaugums fiksēts kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (31,4%), ko galvenokārt noteica pieaugums tieši sporta preču un spēļu mazumtirdzniecības apakškategorijai.

"Vai nu šogad esam kļuvuši sportiskāki, vai mainām automašīnas pret divriteņiem. Turklāt pieprasījumu veicina arī mazāki Covid-19 ierobežojumi un ar to saistītā iedzīvotāju vēlme vairāk tērēt ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītām precēm un pakalpojumiem," pauž Komare.

Faktiskajās cenās apgrozījums ir audzis par 20%. Ekonomiste norāda, ka šis skaitlis atspoguļo būtisku cenu kāpumu. Jūnijā Latvijā fiksēta gadsimta augstākā inflācija, un tieši preču cenu kāpums sasniedza 23,4% gada laikā. Reaģējot uz dzīves dārdzību, patērētāji var sākt mainīt savus iepirkšanās ieradumus, izvēloties lētākas alternatīvas vai atsakoties no kādu preču iegādes.

Piemēram, akcentē Komare, nepārtikas preču tirdzniecībā ir vērojamas pirmās melanholiskās notis. Nepārtikas preču pārdošanas apjomi, izņemot degvielu, ir samazinājušies par 0,2% pret iepriekšējo gadu. Mēneša griezumā jūnijs ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad šajā sadaļā tiek reģistrēts kritums.

Komare skaidro, ka augstas nenoteiktības apstākļos ierasts, ka cilvēki izvēlas atlikt mazāk steidzamus, mazāk nepieciešamus un dārgākus pirkumus vēlākam laikam. Mājsaimniecību noskaņojuma aptaujas gan pagaidām neuzrāda, ka iedzīvotāji būtiski plānotu samazināt lielākus pirkumus. Tai pat laikā redzams, ka sākusi samazināties pulksteņu un citu juvelierizstrādājumu pārdošana.

Komercbanku karšu dati par jūliju norāda uz jūnija tendenču turpināšanos mazumtirdzniecībā, informē Komare. Atsevišķos pakalpojumos tērēšanas aktivitāte ir lielāka. Visticamāk, ka atšķirībā no mazumtirdzniecības, pakalpojumi, it īpaši tie, kas saistīti ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu, piedzīvo renesansi pēc pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas, kas gan arī pamazām tuvākajā nākotnē sāks apsīkt.

"Patērētāju pirktspēja gada otrajā pusē turpinās samazināties, saskaroties ar spēcīgu pretvēju, ko rada divciparu inflācija. Laiks ekonomikā kļūs drēgnāks, tādēļ iedzīvotājiem nāksies savilkt jostas," piebilst Komare.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūnijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājies par 0,7% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 2,8%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 0,2%, bet autodegvielas - par 8,6%.