Nākamgad budžeta deficīts plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds - 43% no IKP, paredz iesniegšanā Eiropas Komisijai sagatavotais un otrdien Ministru kabineta apstiprinātais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts, informē Finanšu ministrija (FM).
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem līdz katra gada 15.oktobrim ES dalībvalstis iesniedz Eiropas Komisijai un Eirogrupai vispārējās valdības budžeta plāna projektus nākamajam gadam.
Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, saistībā ar notikušajām Saeimas vēlēšanām FM sagatavoja vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023.gadam, pamatojoties uz FM atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un aktualizētajām fiskālajām prognozēm.
Tās izstrādātas pie nemainīgas politikas scenārija, proti - ņemot vērā visu pieņemto lēmumu fiskālo ietekmi, bet neņemot vērā potenciālos lēmumus, ko pieņems nākamais Ministru kabinets 2023.gada budžeta izstrādes kontekstā.
Fiskālās prognozes ņem vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos septiņos mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī valdības pieņemtos lēmumus līdz šā gada 27.septembrim.
Šogad vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 35,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, izdevumi 42,7% apmērā, deficīts 7% apmērā, bet parāds 42% no IKP.
Nākamgad nemainīgas politikas scenārijā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 36,1% no IKP apmērā, izdevumi 39,4% apmērā, deficīts 3,3% apmērā, bet parāds 43% no IKP.
Līdz ar jaunās valdības izveidi tiks turpināts darbs pie budžeta 2023.gadam izstrādes, kā arī tiks sagatavots un Eiropas Komisijai un Eirogrupai iesniegts izvērsts vispārējās valdības budžeta plāna projekts.