Eksperts: Ilgu laiku valsts līdzekļi tika "izķēzīti", būvējot tiltu no Austrumiem un Rietumiem

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Pēc Šteinbukas minētā, Latvijai būtu jādomā, kur ieguldīt līdzekļus, kas varētu sekmēt attīstību, un tā varētu būt cilvēku resursu attīstība un izglītība.

Savukārt Strazds skaidroja, ka patlaban vērojama diezgan unikāla situācija - vispirms Covid-19 pandēmija un pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā. Covid-19 krīzē visā Rietumu pasaulē tika veikti apjomīgi atbalsta pasākumi, turklāt atbalsta līdzekļi netika uzreiz iztērēti, bet daļēji uzkrāti. Arī Latvijā mājsaimniecības uzkrāja apmēram 1,5 miljardus eiro.

Līdz ar to pēc Covid-19 krīzes sākās straujš patēriņa pieaugums, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gaidāmo recesiju atbīdīja tālāk laika ziņā. Vienlaikus Strazds norādīja, ka arī mājsaimniecību uzkrātie 1,5 miljardi eiro būtu labs avots investīcijām.

Arī Strazds piekrita, ka ilgu laiku valsts līdzekļi tika "izķēzīti", būvējot tiltu no Austrumiem un Rietumiem. Tāpat Strazds uzsvēra, ka ir jāpieaug investīciju apjomam valsts ekonomikā, ja Latvija vēlas attīstībā noķert kaimiņvalstis un citas attīstītas valstis.

Šteinbuka piebilda, ka Latvija vēl joprojām nav sasniegusi to investīciju līmeni, kāds bija pirms 2008.gada, tāpēc investīciju līmenis būtiski jāpaaugstina.

Savukārt, pēc Strazda teiktā, investīciju veicināšanai būtu nepieciešams attīstīt kapitāla tirgu, jo Latvijā ir daudz valsts kapitālsabiedrību, kuru akcijas varētu kotēt biržā.