Eiropas drošība

8.aug
ASV Aizsardzības ministrija taisās atsaukt daļu no Ukrainai paredzētā bruņojuma
5.aug
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Izraēlas Valsts prezidentu Īzaku Hercogu (Isaac Herzog), kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā visu trīs Baltijas valstu apmeklējuma ietvaros. Sarunas laikā tika apspriesta abu valstu divpusējā sadarbība, situācija Tuvajos Austrumos un Krievijas agresija Ukrainā.
5.aug
Rietumi joprojām nelabprāt atbalsta Kijivu. Pacifisms samijies ar emocionālu distancēšanos un pašapmierinātību. Eiropai beidzot jāapzinās, ka Ukrainā uz spēles likta tās nākotne.
30.jūl
Amerikas Savienotās Valstis gatavojas izvest no Eiropas līdz pat trešdaļai sava karaspēka.
29.jūl
Vienojoties ar ASV par tarifiem, Eiropa uz kādu laiku ir nopirkusi savu drošību, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P).
22.jūl
Krievija nākotnē varētu uzbrukt ne tikai vienai, bet pat vairākām NATO valstīm, tomēr šāds scenārijs nelīdzināsies pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, laikrakstam “Telegraph” sacīja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
17.jūl
ASV cenšas ātri sagādāt Ukrainai ieročus saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa plānu, kas paredz, ka par ieročiem maksās Eiropa, un apsver pārdot pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" no saviem krājumiem, ceturtdien paziņojis ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.
13.jūl
Raidījumā "Kur tas suns aprakts" tika analizēta situācija kara plosītajā Ukrainā.
26.jun
Samitā Hāgā NATO līderu panāktā vienošanās līdz 2035.gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu mazināt Krievijas vēlmi uzbrukt kādai no alianses valstīm, ja šāda vēlme vispār pastāvējusi, aģentūrai LETA pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.