Hibrīdkarš un dronu incidenti: Eiropa pelēkajā zonā starp karu un mieru
“WSJ”: hibrīdkara apstākļos Eiropa nekontrolē savu gaisa telpu
Netiek galā ar droniem un slēdz lidostas
Vācijā reģistrē vidēji trīs bezpilota lidaparātu gaisa telpas pārkāpumu incidentus dienā. Oktobrī pēc dronu iebrukumiem slēdza lidostas Frankfurtē un Minhenē. Vācijas Kriminālpolicijas pārvalde (BKA) šogad reģistrējusi jau tūkstošiem incidentu. Policijas ziņojumā "Nozieguma ierocis: drons" norādīts, ka BKA dokumentēja dronu iebrukumus militāros un aizsardzības rūpniecības un kritiskās infrastruktūras objektos, ieskaitot lidostas, ziņo laikraksts “Wall Street Journal”.
Vācijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka incidentu skaits šogad mērāms ar četrciparu skaitli - vidēji vismaz trīs dienā. Drošības dienestu pārstāvji skaidro, ka droni var būt gan rotaļlietas izmēra komerciāliem mērķiem domātas ierīces, gan tādi, kas lido spietos blīvā ierindā, kas liecina par profesionāļu un valsts struktūru iesaisti. Kopš 2025. gada sākuma līdz septembrim piloti un gaisa satiksmes dispečeri reģistrējuši 172 dronu parādīšanos apsargātā gaisa telpā - vairāk nekā jebkad iepriekš pilna gada laikā, ziņo Vācijas Gaisa satiksmes drošības aģentūra.
Valdības visā Eiropā joprojām neko nespēj darīt, lai šo problēmu atrisinātu. Vairumā gadījumu dronu ielaušanās incidentu apstākļi joprojām nav noskaidroti. Tikai daži droni ir notriekti un to piloti aizturēti. "Šķiet, ka valstis pašlaik nekontrolē savu gaisa telpu, un šī ir ļoti bīstama situācija," sacīja Kristians Mēlings, Eiropas drošības pētniecības projekta “Edina” direktors. "Mums tas ir steidzami jāmaina." Eiropas politiķi, kuri iepriekš vilcinājās vainot Maskavu, tagad kļuvuši aktīvāki. Pēc tam, kad droni parādījās Beļģijas militāro bāzu un lidostu tuvumā, traucējot gaisa satiksmi, valsts aizsardzības ministrs Teo Frankens paziņoja: "Tā ir spiegošana, ko, visticamāk, veic profesionāli piloti - tādu valstu kā Krievija uzdevumā."
Trūkst koordinētas pretdronu aizsardzības - nav atbildīgo
Lēni lidojošu lidaparātu identifikācija ir ļoti sarežģīta. Tie bieži vien nav lielāki par putniem un ne vienmēr redzami radarā. Tam nepieciešams speciāls aprīkojums - dažādi sensori, radioaparāti un videokameras. "Tas var būt dārgi, un ne vienmēr ir skaidrs, kas par ko ir atbildīgs, nav vienošanās, kam tad būtu par šādām sistēmām jāmaksā: lidostai, aviācijas iestādēm, policijai?", skaidro civilās aviācijas pilots Morics Bergers. Dronu notriekšana pēc to identifikācijas gaisa telpā ir tikpat sarežģīta, pie tam saistīta arī ar juridiskām problēmām. Varas iestādes cenšas izvairīties no dronu notriekšanas blīvi apdzīvotās vietās. Vācijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, armijas atbildība ir dronu pārtveršana, kas lido virs militāriem objektiem. Policija ir atbildīga par lidostām. Bet pat lidostās atbildības sfēras ir sadalītas. Un bieži rodas apjukums.
Hibrīdkara elementi
Bet tā ir aisberga redzamā daļa. Droni ir tikai viens no Krievijas izvērstā hibrīdkara elementiem, līdzās sabotāžai, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.
"Mēs neesam karastāvoklī ar Krieviju, bet arī mierā vairs neesam,
nesen paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Krievijai un citiem Rietumvalstu pretiniekiem, - Ķīnai, Irānai un Ziemeļkorejai, neliela mēroga manipulācijas ar hibrīdkara elementiem var nest lielus ieguvumus. Maskava ir iestrēgusi militārajā konfliktā Ukrainā, tāpēc tai grūti iesaistīties konvencionālā karadarbībā ar NATO dalībvalstīm. Kremlis izvēlas ļaunprātīgas darbības - hibrīdkaru vai "pelēkās zonas" konfliktu, un tas sniedz iespēju Kremlim izaicināt savus pretiniekus bez atklātas karadarbības.
"Mūsu pretinieki rēķinās ar to, ka viņiem ļauts slēpties aiz divdomībām un nolieguma, lai pārkāptu suverenitāti, ignorētu nacionālos likumus un starptautiskās normas, nodarbotos ar politisko šantāžu, sabotāžu un pat slepkavībām, nesaņemot bruņotu atbildi,
drošības konferencē Sarajevā sacīja bijušais augsta ranga CIP ierēdnis Deivs Pitss.
Dronu iebrukumi seko virknei jūras incidentu, kad Krievijas un Ķīnas civilie kuģi pārgrieza vai sabojāja zemūdens kabeļus un cauruļvadus Eiropas ūdensceļos, taču nepārprotama saistība ar Maskavu vai Pekinu konstatēta netika. Janvārī NATO uzsāka operāciju "Baltic Guardian", un kopš tā laika par līdzīgiem postījumiem nekas nav ziņots. Eiropas dzelzceļos un civilos objektos notikuši sprādzieni un ļaunprātīgas dedzināšanas, sākot no iepirkšanās centriem līdz pat Vācijas aizsardzības ministra īpašumam.
Rietumu valdības jau sen tur aizdomās Krieviju hibrīdkara īstenošanā, lai destabilizētu un grautu atbalstu Ukrainai. Vairākas personas Eiropā arestētas, apsūdzētas un notiesātas par sabotāžas aktu plānošanu vai realizāciju Krievijas uzdevumā, kamēr Kremlis turpina noliegt jebkādu saistību ar diversijām, sabotāžu vai bezpilota lidaparātu iebrukumiem Eiropā.
