Bijusī Gruzijas ārlietu ministra vietniece: ilgi "brīdinājām savus sabiedrotos... Un tā tas arī notika"
Gan pirms, gan pēc Krievijas bruņotā uzbrukuma Gruzijai nebija pa spēkam pārliecināt Rietumus, ka tā ir svarīga Eiropas drošībai un ka Krievija Gruzijā neapstāsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas studiju un pilsoniskās izglītības Čavčavadzes centra izpilddirektore, bijusī Gruzijas ārlietu ministra vietniece Nino Kalandadze.
"Ilgus gadus brīdinājām savus sabiedrotos, ka tad, ja Rietumi neatbalstīs Gruziju, nākamā būs Ukraina. Un tā tas arī notika. Ukraina bija nākamā 2014. gadā, kad notika Krimas aneksija, un tad atkal 2022. gadā. Un joprojām Eiropas pusē nebija skaidras apziņas, ka tas ir karš pret Eiropu. Tagad situācija ir mainījusies, bet varētu jau būt nedaudz par vēlu, ja vien tagad Eiropa patiešām nerīkosies pietiekami apņēmīgi," izteicās politiķe.
2008. gadā, kad Kalandadze bija Gruzijas ārlietu ministra vietniece, Rietumu pārliecināšana bijis ļoti liels izaicinājums, lai gan 2007. gadā Minhenes drošības konferencē Krievijas diktators Vladimirs Putins ļoti skaidri pateica, kādi ir viņa nodomi - viņš neļaus Rietumiem tuvoties.
"Arī 2008. gadā viņš pārbaudīja Rietumu reakciju un redzēja, ka ne tikai nav vērojama kāda vienota pieeja, bet pēc kara pret Gruziju pat tika pastiprinātas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību (ES), īpaši ar Vāciju. Drīz sekoja arī ASV īstenotā "restarta" politika, kad Sergejs Lavrovs tikās ar Hilariju Klintoni. Viņi esot vienojušies palikt pie pretējām domām Gruzijas jautājumā, un tad… pārgājuši pie ierastās kārtības," drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā notikušajā intervijā aģentūrai LETA norādīja politiķe.
2008. gadā bija pavisam cits notiekošā konteksts, pavisam cita izpratne no Rietumu puses, kaut arī Krievijas iebrukums Gruzijā bija tieši tāds pats karš, kādu Krievija tagad īsteno Ukrainā.
"Šajos karos nav bijis tik daudz runas par Gruziju vai Ukrainu, cik par Rietumu aliansēm, par cīņu pret Rietumu interesēm, pret Rietumu tuvināšanos šīm valstīm un pret pašām liberālajām Rietumu vērtībām, kuras šīs valstis suverēni pieņēma, bet Krievija ignorēja. Tā ir tā pati cīņa - krievi cīnās pret Rietumiem. Protams, viņi ir paši sev radījuši kādu vēsturisku vai kādu citu stratēģisko naratīvu. Taču jautājums ir par stratēģiskās kontroles saglabāšanu pār reģionu, lai krievi varētu ietekmēt Rietumus un īstenot jebkādas stratēģiskās intereses, kas viņiem šeit ir," izteicās politiķe.
Kalandadze vadīja Gruzijas delegāciju Eiropas Savienībā (ES) sarunās par valsts atjaunošanas stratēģiju pēc kara un pasaules finanšu krīzes laikā.
"Ar krieviem pēc kara gan nekādas sarunas nenotika. Diplomātiskās saites tika pārtrauktas. Taču pirms tam piedalījos arī Šteinmeiera plāna izstrādē. Tas bija Gruzijas izlīguma plāns ar okupēto Abhāziju, kurā mums bija diezgan laba dinamika, taču krievi to bloķēja, jo viņi gribēja sākt karu. Mēs šos signālus nolasījām, bet Rietumi nē. Viņi tikai turpināja atkārtot, ka mēs velti ceļam paniku," sacīja politiķe un atcerējās kā bijusī ASV valsts sekretāre - Kondolīza Raisa pat paziņojusi, ka pazīst Krieviju un pazīst Putinu, un viņš nesākšot karu.
Raisa vēl esot pat aicinājusi gruzīnus "pārliecināties, lai viņi netiktu izprovocēti". "It kā Gruzijai būtu kāda nozīme, ja runa ir par kara sākšanu ar Krieviju…" skumji pasmējās Kalandadze.
Viņa ar nožēlu atzīst, ka Gruzija acīmredzot tolaik nebija prioritāte, tā netika uzskatīta par pietiekami svarīgu Eiropas drošībai.
"To, ko mēs toreiz teicām, Rietumi neuzskatīja par pietiekami nozīmīgu vai uzticamu. Iespējams, tolaik Eiropai bija izdevīgi novērsties. Tā vietā, lai skatītos realitātei acīs un teiktu - Krievija sāka karu pret Gruziju un tā ir jāsauc pie atbildības par uzbrukumu mūsu sabiedrotajam, kas šajā reģionā aizsargā mūsu intereses. Tā vietā viņi nolēma novērsties un meklēt kādus grēkāžus, pat vainot pašu Gruziju, ka tā izprovocējusi Krieviju uz karu," uzskata Kalandadze.
Tomēr politiķe neuzskata, ka šāda Rietumu attieksme būtu mazinājusi gruzīnu proeiropeisko orientāciju.
"Piederība Eiropai nav tikai gruzīnu tautas vēlme, lielākā daļa gruzīnu uzskata, ka tā ir viņu identitāte. Tā tas vienmēr ir bijis. Tas ir vairāk nekā 100 gadus ticis popularizēts skolās, to ir darījuši neatkarības cīnītāji, neatkarīgās Gruzijas valsts dibinātāji," norādīja Kalandadze.
Tomēr zināms kaitējums uz kādu laiku nodarīts bija un to efektīvi izmantoja Krievijas propagandisti, taču gruzīni vienmēr ir sapratuši, ka alianse ar Rietumiem ir vienīgais veids, kā Gruzijai izdzīvot.
"Mums nav nekādu dabas resursu. Mums nav gāzes vai naftas. Mums nav citu ekonomisko un finansiālo līdzekļu, lai uzturētu savu drošību un aizsardzību. Varam tikai kļūt par demokrātiju un tādējādi būt interesanti Rietumu pasaulei, lai spētu piesaistīt vairāk investoru, vairāk ekonomiskās drošības un tad attiecīgi arī militārās stabilitātes," skaidroja politiķe un uzsvēra, ka tas ir visā Gruzijā dominējošais viedoklis, lai gan Krievijas propaganda to laiku pa laikam apšauba.
Viņa piebilda, ka tas bija labi redzams tad, kad prokrieviskais režīms vēlējās slēgt sarunas ar ES - lielākā daļa Gruzijas iedzīvotāju, ieskaitot "Gruzijas sapņa" atbalstītājus, devās ielās un pieprasīja sarunas turpināt.
Kalandadze piebilda, ka režīms aktīvi pārraksta vēsturi, tiecoties no cilvēku atmiņas izdzēst visu, kas jebkad bijis proeiropeisks vai prorietumniecisks, un nostiprināt pārliecību, ka "Krievija ir pati lieliskākā, ka tā ir gruzīnu glābēja un Padomju Savienība bija laba, bet Eiropa ir slikta un ASV ir vēl sliktākas".
"Tāds ir viņu nolūks. Ja režīms turpinās bezgalīgi palikt pie varas, tad viņiem tas acīmredzot izdosies," brīdināja Kalandadze.
