Īrija - Eiropas aizsardzības vājais posms

“FT”: Īrijas militārā neitralitāte apdraud Eiropas drošību

Ar nelielo floti un ierobežotās izlūkošanas informācijas ieguves un apmaiņas iespējām Īrija nespēj sevi aizstāvēt un var kļūt par Eiropas aizsardzības vājo vietu, norāda britu laikraksts “The Financial Times”. Gar Īrijas krastiem stiepjas transatlantiskie zemūdens kabeļi, un par tiem ļoti interesējas Maskava. Krievija aktīvi nodarbojas ar stratēģiskas nozīmes zemūdens kartogrāfisko datu vākšanu, lai piekļūtu globālo komunikāciju un finanšu darījumu infrastruktūrai.

Krievijas darbības Īrijas flote spēj tikai novērot, neskatoties uz zemūdens kabeļu apdraudējumiem. Militārā neitralitāte ir Īrijas mūsdienu identitātes simbols, un eksperti apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai tas var kļūt par nastu. Partnervalstīm būs jāuzņemas atbildība par valsti, kas kļuvusi bagāta kā tehnoloģiju un tirdzniecības centrs, taču savos ūdeņos nespēj aizsargāt kritisko infrastruktūru.

No astoņiem Īrijas karaflotes kuģiem ekspluatācijā ir tikai četri. Īrija nav NATO dalībvalsts, tai nav nepieciešamās drošības infrastruktūras un sakaru sistēmu, flote ir faktiski izolēta no partnervalstīm, kas ārkārtas situācijā varētu sniegt palīdzību. Draudzīgās valstis nevar paziņot par iespējamiem draudiem, piemēram, tuvojošos Krievijas kuģi, jo Īrijai nav izlūkošanas sistēmu, lai saņemtu klasificētu NATO informāciju, “FT” pastāstīja trīs uzrunātie Eiropas valstu karaflotes virsnieki.

Īrijas ģeogrāfiskais stāvoklis Eiropas rietumu nomalē savulaik to padarīja par globālo komunikāciju centru. Pirmais 1858. gadā uzbūvētais transatlantiskais telegrāfa kabelis savienoja Īrijas Valentijas salu ar Ņūfaundlendu Kanādā. Mūsdienās aptuveni trīs ceturtdaļas zemūdens kabeļu ziemeļu puslodē šķērso Īrijas ūdeņus.