Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistikas apstrādes struktūrvienības “Eurostat” datiem, 2023. gadā visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai bija tērējusi Latvija – 3,1%. Igaunija un Lietuva bijušas otrajā un trešajā vietā. Ceturtā lielākā IKP atvēlētāja aizsardzībai bija Grieķija, bet Polija bija piektajā vietā.
Visniecīgāko naudiņu Eiropas Savienībā - tikai 0,2% no IKP - 2023. gadā aizsardzībai atvēlējai Īrija, kura nav NATO valsts, atrodas tur tālu aiz Lielbritānijas un var bezbēdīgi uzskatīt, ka to nekas neapdraud. Vēl pie Eiropas pieskaitāmā Islande aizsardzībai neatvēl gandrīz neko - kādu 0,1% no IKP.
Šos datus uzzinājām šomēnes, bet par 2024. gadu vēl nav informācijas - Eiropā dažkārt mēdz nesteigties ar svaigas statistikas publicēšanu.
Tomēr latvieši, kaut ar novēlošanos, var izbaudīt, ka mūsu valsts aizpērno gadu noslēdza kā visvairāk tērējošā aizsardzībai starp visām Eiropas valstīm. Nu kaut vai kādā jomā bijām “iekabinājuši” visiem!
Ir gan arī citi, jaunāki skaitļi, kas Latvijai čempiones titulu atņem, tomēr starp Eiropas Savienības valstīm esam uz goda pjedestāla ar trešo vietu, un starp visām NATO valstīm kopā Latvijai ir ceturtā vieta. Saskaņā ar NATO mājaslapā pieejamo informāciju, no NATO Eiropas valstīm Polija, Igaunija, Latvija un Grieķija tērē aizsardzībai vislielāko daļu no sava IKP.
No NATO valstu visa kopuma Igaunija pērn aizsardzībai atvēlējusi 3,43% no IKP, kas ir otrs lielākais aizsardzības budžets aliansē aiz Polijas, kas jau ir pārsniegusi 4%. ASV ir trešajā vietā ar 3,4% no IKP jeb gandrīz vienu triljonu dolāru. Un tad seko Latvija, kas aizsardzībai pērn tērējusi 3,15% no IKP. Tālāk ir Grieķija un Lietuva ar attiecīgi 3,08% un 2,85% no IKP.
Somija savai aizsardzībai tērē 2,41% no IKP.
Vairums pārējo Eiropas valstu, tai skaitā Francija un Lielbritānija, savai aizsardzībai tērē aptuveni 2% no IKP vai nedaudz vairāk. Septiņas ES valstis nav sasniegušas 2% līmeni. Pašā pēdējā vietā atrodas Spānija, kas savai aizsardzībai tērē 1,28% no IKP.
Te var rasties jautājums, kāpēc Grieķija tērē tik daudz, bet Spānija tik maz? Gan vienai, gan otrai taču ir problēmas ar pārmērīgo trešās pasaules imigrantu plūsmu, kas prasa ieguldījumus aizsardzības infrastruktūrā un kadros. Taču Grieķijai kaimiņos ir Turcija, ar kuru dažkārt izceļas strīdi. Abas ir NATO dalībvalstis, attiecības vairs nav hipernaidīgas, tomēr Grieķija, drošs paliek nedrošs, iegulda aizsardzībā, lai neparādītu, ka tai ir vāja armija.
Turcija, pēc Pasaules Bankas datiem, 2023. gadā no sava IKP atvēlēja 1,5%. Tomēr Turcijas ekonomika ir gandrīz četras reizes lielāka nekā Grieķijai, attiecīgi kareivju un stobru daudz vairāk.
ASV prezidents Donalds Tramps ir daudzkārt skarbi kritizējis Eiropas Savienību par nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, taču attiecībā pret Poliju un Baltijas valstīm šādiem pārmetumiem vairs nav īsti pamata. Protams, absolūtos skaitļos Latvijas paredzētie 2025. gada tēriņi 1,5 miljardu eiro apmērā jeb 3,45% no IKP ir maza naudiņa pret 433 miljardiem eiro, ko NATO valstis 2024. gadā atvēlēja aizsardzībai, tomēr tā ir cienījama summa, ko maksājam mēs, visi nodokļu maksātāji proporcionāli no saviem ne visai augstajiem ienākumiem, kas stipri atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
Donalds Tramps, kad viņam žurnālisti vaicāja par Poliju, izteicās ļoti slavinoši, taču, kad jautājums bija par Baltijas valstīm, sāka stomīties, un radās iespaids, vai tikai viņš tās atkal neputro ar Balkānu valstīm.
Tomēr tik slikti ar amerikāņu jauno varu laikam nav. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže 25. martā Vašingtonā kopā ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem tikās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, un viņš, kā var noprast, zina, kas ir Baltijas valstis. Tikšanās laikā viņš cildināja Baltijas valstu sadarbību un īpaši ieguldījumu aizsardzībā.
Zināms, ka Donalds Tramps vēlas, lai NATO valstis savā aizsardzībā ieguldītu līdz pat 5% no iekšzemes kopprodukta, un Baltijas valstis ir ceļā uz šo mērķi.
"Mēs esam, kā Rubio teica, perfekti sabiedrotie visās nozīmēs - gan attiecībā uz ASV, gan arī attiecībā uz aizsardzības ieguldījumu, uz enerģētisko neatkarību, interesēm, kas vispār ir eiroatlantiskajā sadarbībā, attiecībā uz Ķīnas darbībām kibertelpā," LTV sacīja Baiba Braže.
Izdevums “Politico” raksta, ka Krievijas militārie izdevumi pieaug tik strauji, ka tie pārspēj visas Eiropas valstis kopā, neskatoties uz to centieniem palielināt budžetu un bruņoties, teikts Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (SSPI) februārī publicētajā Militārā līdzsvara ziņojumā.
Domnīca norādīja, ka Krievijas militārie izdevumi pagājušajā gadā tika prognozēti 13,1 triljona rubļu (145,9 miljardu dolāru) apmērā jeb 6,7% no valsts iekšzemes kopprodukta, kas ir par vairāk nekā 40% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Tikmēr Eiropas kopējie aizsardzības izdevumi 2024. gadā bija 457 miljardi ASV dolāru, kas ir par vairāk nekā 50 procentiem lielāki nominālajā izteiksmē nekā 2014. gadā un par 11,7 procentiem lielāki reālajā izteiksmē nekā iepriekšējā gadā.
Taču, ja Krievijas tēriņus aprēķina pirktspējas paritātes izteiksmē, ko izmanto tādās valstīs kā Krievija, kur iekšzemes izejvielas ir ievērojami lētākas nekā pasaules tirgū, Kremļa militārie izdevumi sasniegtu 461,6 miljardus dolāru, norādīja SSPI.
Par Krievijas militārajiem izdevumiem mēdz būt dažādi dati - no 5,6% no IKP, ko fiksējusi Pasaules Banka, līdz 9% vai pat 10%, ko lēš dažādu valstu analītiķi. Lai vai kā, šie izdevumi ir milzīgi.
Arī Krievijas sabiedrotā Baltkrievija pēc vispieticīgākajām aplēsēm aizsardzībai atvēl 1,8% no IKP.
Krievijas agresijas upuris Ukraina ir spiesta aizsardzībai tērēt 36,65% no IKP. Tā ir briesmīga summa, smags slogs valsts ekonomikai. Pirms kara 2021. gadā Ukraina aizsardzībai tērēja 4,4% no IKP, kas bija daudz, tomēr nesalīdzināmi maz ar to, kas ir tagad.
Saskaņā ar Ukrainas Augstākās Radas informāciju, 2024. gada 31. decembrī izdevumi Ukrainas drošības un aizsardzības nozares finansēšanai valsts budžeta vispārējo un speciālo līdzekļu ietvaros, ieskaitot valsts garantijas, bija 2975 miljardi Ukrainas grivnu jeb 38,9% no paredzamā iekšzemes kopprodukta. Pārrēķinot eiro, tas ir 65,45 miljardi. Šī gan nav visa nauda, ko Ukraina tērē karā pret Krieviju - ir arī Eiropas Savienības un ASV palīdzība. Donalds Tramps vairākkārt ir izteicies, ka ASV Ukrainai palīdzējusi ar 350 miljardiem dolāru, taču tas ir ļoti pārspīlēti. ASV Aizsardzības ministrijas aplēses vēsta, ka tie bijuši kopumā 183 miljardi dolāru - gan finansiālā, gan militārā un humānā palīdzība. Bet Ķīles Pasaules ekonomikas institūts, kas apkopo datus par ārvalstu palīdzību Ukrainai, spriež, ka ASV atbalsts drīzāk varētu būt 120 miljardi dolāru. Ar līdzīgu vai pat lielāku summu Ukrainai ir palīdzējusi arī Eiropas Savienība.
Cerības uz mieru Ukrainā ir diezgan apšaubāmas. Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins Krievijas Arktikas forumā Murmanskā klāstīja, ka Ukrainas pusē neesot ar ko vienoties, ka Ukrainā esot kādi “fašisti” “Azov”, kuriem piederot reālā vara, ka Krievijas armija esot “atbrīvojusi” gandrīz visu Luhanskas, Hersonas un Doneckas apgabalu teritoriju un milzīgas uzvaras tai esot visā frontē. Saskaņā ar senu tradīciju Krievija pārkāpj jebkuras norunas un vainu noveļ uz pretinieku. 19. martā, vien stundu pēc tam, kad Putins ar Trampu vienojās par daļēju uguns pārtraukšanu Ukrainā, Krievija atsāka intensīvus uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.
Vēl Putins ierosināja, ka Ukrainu varētu pakļaut pagaidu ANO vadītai valdībai, lai organizētu jaunas vēlēšanas, kurās pie varas tiktu “dzīvotspējīga valdība, kas bauda tautas uzticību, un pēc tam sāktu ar viņiem sarunas par miera līgumu”.
“The Guardian” raksta, ka Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis noraidīja Putina komentārus, sakot, ka pārvaldību Ukrainā nosaka tās konstitūcija.
Destruktīvā un nekaunīgā Krievijas līdera nostāja vedina domāt, ka diezin vai iespējams noturīgs miers, ka agresija diezgan ticami turpināsies, un izskatās, ka Latvijai nekas cits neatliek kā turpināt bruņoties, paturot prātā, ka aizsardzības jomai jātiecas uz 5% no IKP.
Aizsardzības izdevumi nenozīmē, ka Latvijai viss militārajām vajadzībām būtu jāpērk no ārzemēm vai ka noteikti būtu jāievēro kāda proporcija - 70% imports un 30% pašu ražošana. Latvija noteikti var pati ražot visu ko vairāk, tādā veidā radot pievienoto vērtību, kas atgriežas ekonomikā. Latvija nevar ražot kādus tankus vai lidmašīnas no nulles cikla, taču var būt ražotnes, kurās ieročus skrūvē kopā. Militārā industrija ir plašs darba lauks Latvijas uzņēmējiem, kredītiestādēm, un, valsts varai to atbalstot - ne tikai ieroči, bet arī pārtika, apģērbs, jauno tehnoloģiju risinājumi. Šādi tādi jau realizējušies projekti Latvijā ir - tiek ražoti (kopā skrūvēti) droni, bruņumašīnas, tiek komplektētas pārtikas paciņas un varbūt arī lietas, kuras plašākai publikai netiek stāstītas. Bet nebūtu slikti, ja tā visa būtu vairāk.
