Pievienošanās NATO maina Zviedrijas militāro stratēģiju.
Zviedrijas bruņotie spēki brīdinājuši, ka nākamo piecu gadu laikā pieaugs Krievijas militārie draudi. Tāpēc Zviedrija apsver iespēju iegādāties spārnotās un ballistiskās raķetes, kas sasniedz mērķus rādiusā līdz 2000 km, arī Krievijas teritorijā (no Stokholmas līdz Maskavai ir aptuveni 1200 km). Tas norādīts valdībai iesniegtajā ziņojumā, informē raidorganizācija “SVT”.
Zviedrijas bruņoto spēku štāba priekšnieks Karls Johans Edstrēms skaidroja, ka raķetes var tikt izmantotas, ja Krievija uzbruktu NATO un tiktu aktivizēts alianses līguma 5. pants par kolektīvās aizsardzības principu. Šādā gadījumā ar triecieniem Krievijas komandcentriem, novērošanas sistēmām un kritiskajai infrastruktūrai būtu jānovērš Krievijas armijas uzbrukums.
Ziņojumā ierosināts daļu Zviedrijas aizsardzības budžeta (1,5% no valsts IKP) piešķirt militārās infrastruktūras modernizācijai, lai Zviedrija varētu pilnvērtīgi pildīt NATO aizmugures bāzes nodrošinājuma funkcijas. Tas paredz kompleksās "totālās aizsardzības" sistēmas attīstību Zviedrijas un NATO kopīgo militāro mērķu atbalstam. Zviedrija par alianses 32. dalībvalsti kļuva 2024. gada martā.