Eiro zonas valstu finanšu ministri otrdienas vakarā atlika lēmuma pieņemšanu par jaunas starptautiskā aizdevuma daļas piešķiršanu Grieķijai 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) apmērā, jo Grieķija nav izpildījusi nosacījumus tās saņemšanai.
iropas Parlamenta (EP) politisko grupu nacionālo delegāciju vadītāji no dalībvalstīm, kuras apņēmušās ieviest eiro, nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības (ES) prezidentam Hermanim van Rompejam (Herman van Rompuy), iebilstot pret līdzšinējo Fiskālā pakta redakciju, kuru plānots apspriest un pieņemt gaidāmajā ES samitā 30.janvārī. Vēstuli parakstījis arī Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas ETP Latvijas delegācijas vadītājs Krišjānis Kariņš (Vienotība).
Par vienu no eirozonas finanšu krīzes avotiem Starptautiskā darba organizācija (SDO) ir nosaukusi Vācijas ekonomikas politiku, ko valsts īsteno pēdējo divdesmit gadu laikā, teikts SDO gadskārtējā apskatā par Nodarbinātības tendencēm pasaulē.
Lai gan, pārdodot eiro obligācijas, Polija un Slovākija šonedēļ nopelnīja 1,75 miljardus eiro (aptuveni 1,22 miljardus latu), Reuters aptaujātie eksperti iesaka Latvijai un citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm padomāt par iespēju izlaist obligācijas dolāros.
Latvijas ārpolitikā 2012.gads būs Eiropas Savienības (ES) gads, kolēģus valdībā iepazīstinot ar ārpolitikas ziņojumu, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
No Polijas pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru, Dānija solījusies tuvākā pusgada laikā darīt visu, lai ES 27 dalībvalstis kļūtu vienotākas, – pirmām kārtām tas attiecas uz bloka finansiālo problēmu risināšanu.
Ilgstošā krīze eirozonā un patērētāju zemais pārliecības līmenis rada riskus Lielbritānijai nonākt atkārtotā recesijas periodā, otrdien brīdina Lielbritānijas Sabiedriskās politikas pētījumu institūts (IPPR).
Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona veto, ar kuru tika bloķēta iecere veikt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līgumā, Eiropas politiķi ir kritizējuši, turpretim Lielbritānijā viņa rīcība ir izraisījusi divējādas noskaņas.
Komentējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada trešajā ceturksnī, finanšu ministrs Andris Vilks norāda: "Ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir straujākā kopš 2007.gada, un pirmo reizi sāk tuvināties pirmskrīzes pieauguma tempiem. Jāatzīmē, ka izaugsme trešajā ceturksnī ir izrādījusies spēcīgāka nekā iepriekš prognozēts, un IKP pieaugums 2011.gadam kopumā, visticamāk, būs labāks nekā šobrīd prognozēts - aptuveni5% līmenī. Tomēr pēdējos mēnešos novērotā ārējās vides pasliktināšanās liek būt ļoti piesardzīgiem par izaugsmes perspektīvām 2012.gadā."
Šodien, 8.decembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis devies uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenās diskusijas Eiropadomē būs veltītas eirozonas stiprināšanas pasākumiem.
Ja Eiropas Savienība (ES) vēlas saglabāt vienotu valūtu, nav cita ceļa, kā ieviest lielāku fiskālo kontroli pār eirozonas un visas savienības dalībvalstīm. Cita ceļa nav, ir pārliecināti ekonomisti.
Eiropas Savienības (ES) līderu samitā 8.–9. decembrī Eiropas līderi piedāvās izmaiņas ES un eiro zonas dibināšanas dokumentos, lai stiprinātu reģiona ekonomisko vadību un finanšu disciplīnu.
Eirozonas valstis ir iekļuvušas savdabīgā slazdā. Vēsturiski eiro ieviešana tika pasniegta kā brīnumlīdzeklis, kā instruments, kas veicinās visas Eiropas iedzīvotāju labklājību. Sākumā tā arī bija.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele ir apņēmušies vienoties par nepieciešamajiem soļiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti Eiropā. Abi politiķi sanāksmes laikā šodien plāno vienoties par neatliekamajām reformām Eiropas Savienībā.