Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele ir apņēmušies vienoties par nepieciešamajiem soļiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti Eiropā. Abi politiķi sanāksmes laikā šodien plāno vienoties par neatliekamajām reformām Eiropas Savienībā.
Pagājušajā nedēļā N. Sarkozī paziņoja, ka eiro nevarēs pastāvēt, ja vien eirozonas valstis nespers atbilstošus soļus. «Eirozona ir jānodibina no jauna,» sacīja N. Sarkozī, solot, ka jaunās eirozonas garants būs Francija un Vācija. «Ar pilnīgu solidaritāti mums ir jāvēršas pret tiem, kuri apšauba eiro stabilitāti.» N. Sarkozī uzsvēra, ka eirozonā ir nepieciešams ieviest striktāku finansiālo disciplīnu, kā arī smagākas sankcijas valstīm, kuras savus pienākumus nepilda.
Vācija un Francija jau iepriekš ir vienojušās, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu Eiropas līgumu, kas regulētu attiecības starp valstīm. Lai arī abām valstīm saglabājas domstarpības par atsevišķiem soļiem, kas jāsper krīzes pārvarēšanā, tomēr to piedāvātajās pieejās ir daudz kopēja. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā runāja par nepieciešamību ieviest mehānismus, kas regulētu parāda līmeni eirozonā. «Lai atgūtu uzticēšanos, mums ir jādara vairāk. Pašlaik mums ir vienošanās, taču nākotnē mums ir vajadzīgas juridiski saistošas regulācijas,» sacīja A. Merkele, uzstājoties Vācijas parlamentā. A. Merkele uzsvēra, ka jaunās pieejas realizēšanai ir vajadzīga pacietība. «Ātra risinājuma nav, un nav arī ātru un vieglu atbilžu,» viņa teica. «Parādu krīzes risināšana ir process, un šis process ilgs vairākus gadus.»
Daudzi finanšu analītiķi ir apšaubījuši, vai ar izmaiņām līgumos būs pietiekami, lai atjaunotu ticību eirozonas spējai tikt galā ar parādu krīzi, un ir aicinājuši ieviest eiroobligācijas. Tas nozīmētu visu eirozonas valstu parādu apvienošanu, lai eirozonas valstis ar tiem kolektīvi tiktu galā.
A. Merkele pagājušajā nedēļā kārtējo reizi uzvēra, ka ir pret šādu ideju, norādot, ka piedāvājums veidot institūciju, kas pārraudzītu dalībvalstu budžetus, nozīmē, ka šī diskusija ir pabeigta. Cits pēdējā laikā bieži piesaukts risinājums ir bijis eirozonas valstu parādu uzpirkšanā vēl vairāk iesaistīt Eiropas Centrālo banku (ECB). A. Merkele nepiekrīt arī tam, un ir uzsvērusi, ka ECB atšķiras no, piemēram, ASV Federālo rezervju bankas vai Anglijas bankas, pagātnē ir rīkojušās, lai stabilizētu dolāru un mārciņu. Tanī pašā laikā ECB prezidents Mario Dragi ir izteicies, ka gadījumā, ja tiks noslēgta vienošanās par ciešākas fiskālās savienības veidošanu, ir iespējami, ka notiks arī daudzi saistīti procesi, tai skaitā ECB iesaistīšanās eiro stabilizēšanā, vēsta Der Spiegel.
Viens no Eiropas vienotās valūtas arhitektiem Žaks Delors, kurš laikposmā no 1985. līdz 1995. gadam vadīja Eiropas Komisiju, pagājušajā nedēļā izteicās, ka eirozona jau no sākta gala bijusi defektīva. Intervijā Lielbritānijas laikrakstam Daily Telegraph viņš norādīja, ka centrālas kontrolējošas institūcijas neesamība dažām dalībvalstīm ļāvusi iedzīvoties nenomaksājamos parādos. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā parādu krīze ir nevis pašas vienotās valūtas vaina, bet gan parāda problēmas tajā, kā politiskie līderi ideju par eiro realizēja.
Ž. Delors domā, ka politiķi savulaik izvēlējušies neredzēt nopietnās vājās vietas dalībvalstu ekonomikās. «Finanšu ministri nevēlējās redzēt nekādas domstarpības, ar kurām viņiem nāktos tikt galā,» sacīja Ž. Delors.
ES līderu spertos soļus eiro glābšanā Ž. Delors uzskata par novēlotiem un pārlieku nelieliem. Pēc viņa domām, pašreizējās norises raksturo «vāciskās monetārās kontroles idejas stūrgalvība kombinācijā ar skaidra redzējuma trūkumu no citu valstu puses».