Ja Eiropas Savienība (ES) vēlas saglabāt vienotu valūtu, nav cita ceļa, kā ieviest lielāku fiskālo kontroli pār eirozonas un visas savienības dalībvalstīm. Cita ceļa nav, ir pārliecināti ekonomisti.
Šodien ES galvaspilsētā Briselē sāksies kārtējais ūnijas dalībvalstu līderu samits. Kurā, visticamāk, tiks sperts milzu solis pretim vienotai fiskālajai politikai un kontrolei – izveidota fiskālā savienība, kas dalībvalstīm noteiks stingrākus ierobežojumus, piemēram, pieļaujamajam budžeta deficītam.
Latvijas oficiālā nostāja liecina, ka mēs šai Vācijas un Francijas iniciatīvai nepretosimies, jo vienmēr esam bijuši par stingru fiskālo politiku. Turklāt finanšu krīze Grieķijā un Itālijā devusi skaidru signālu, ka noteikumi jādiktē ne tikai jaunajām dalībvalstīm, kas tikai grasās pievienoties eirozonai, bet stingra kontrole jāpiemēro arī jau eiro ieviesušajām valstīm.
Piemēram, jau sen zināms fakts, ka Grieķija eirozonai pievienojās, mazliet pielāgojot reālos rādītājus Māstrihtas kritērijiem. Speciālisti uzskata, ka tas bija iespējams ne tikai politisku apsvērumu dēļ Briselē, bet arī nepietiekamas kontroles pēc.
***
viedokļi
Uldis OSIS, ekonomistu apvienības Latvija 2010 biedrs:
– Domāju, ka citas izejas ES un eirozonai vienkārši nav. Ir vai nu jāsadalās, kas būtu ļoti liels regress, vai arī jāiet uz lielāku fiskālo integrāciju. Un tas jau tiek darīts, veidojot arī lielāku savstarpējās palīdzības fondu. Tas ir tikai sākums tālākai lielākai integrācijai. ES ārlietas jau daļēji ir vienota institūcija. Pamazām tas notiek arī ar aizsardzības jautājumiem – NATO ietvaros, koncentrējoties uz ES interesēm. Virzība uz zināmu centralizāciju notiek visās jomās, bet finanšu un fiskālā integrācija notiek visstraujāk. Eiropas Centrālā banka arī gaida, lai ES izdara attiecīgās izmaiņas pamatlīgumā attiecībā uz fiskālo politiku. Gaidāma arī stingrāka politika pret dalībvalstu centrālajām bankām. Šis process turpināsies, protams, saglabājot kultūras daudzveidību un valodas.
Ojārs KEHRIS, bijušais ekonomikas ministrs un ekonomistu apvienības Latvija 2010 biedrs:
– Ja grib saglābāt vienotu valūtu, tad nav bijis cita ceļa un nebūs. Tas bija jādara jau aizvakar. Tas dotu cerības un instrumentus nepieļaut Grieķijā un Itālijā samilzušās problēmas. Tomēr tas jau ir noticis. Ieviešot stingrāku un centralizētu fiskālo politiku, radīsies instruments, kas ļaus atrisināt problēmu, vienā pusē strādājot Grieķijai un Itālijai, otrā – Eiropas Savienībai.
Margarita DUNSKA, ekonomiste, Latvijas Universitātes asociētā profesore:
– Jautājums, vai var pastāvēt vienota valūta, tika izskatīts, jau veidojot ES. Ir optimālās valūtas zonas teorija, kas nosaka, ka fiskālo jautājumu kārtošana nacionālā līmenī būs šķērslis vienotai valūtai. Tagad izrādījies, ka tā arī ir. Krīze to spilgti parādīja, ka, nesaskaņojot fiskālo darbību, monetārā politika nestrādā efektīvi. Protams, bez krīzes tas nebūtu tik aktuāli. Bet ir liels jautājums, vai ES dalībvalstis būs gatavas atdot savu fiskālo neatkarību. Ir grūti prognozēt, kā samits beigsies un ko teiks citas valstis bez Vācijas un Francijas. Latviju tas skars mazākā mērā, jo šos procesus pēdējos gados esam jau izgājuši – lai būtu mazāki budžetu deficīti, lai valstis netērētu vairāk, nekā spēj iegūt nodokļos. Mēs to jau pārdzīvojām. Citām valstīm tas izraisīs daudz lielākus draudus ierastajai kārtībai nekā mums.