Roberts Zīle: eiro tiks glābts

Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība), Eiropas Konservatīvo un reformistu politiskās grupas prezidija locekli.

– Jūs esat piesardzīgs optimists par eiro nākotni?

– Par konkrētā plāna ietekmi es esmu vairāk pesimists. Es domāju, ka eiro glābšanā būs jāveic citi soļi, ko jau iezīmēju sarunā – par Eiropas Centrālās bankas lomas palielināšanu. Uzskatu, ka visi ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts.

– Latvijas sabiedrībā saistībā ar eirozonas problēmām valda diezgan liela skepse par pievienošanos eiro 2014. gadā.

– Latvijas sabiedrībā par daudz ko valda skepse. Arī par Swedbank nākotni (smejas), lai gan Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kur Swedbank strādā... Ja bez humora, tad tiešām var rasties jautājums, kāpēc stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas. Bet ir taču skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro, teju visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību... Ir skaidrs, ka lats nekur brīvi peldēt nevar. Pieņemu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

– Un ko jūs tad ieteiktu?

– Valūta jāpiesaista pie tās valūtas, kas ir galvenajiem tirdzniecības partneriem. Piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt. Variantu nav daudz. Taču skaidrs, ka tām tad jābūt valstīm, kuras atrodas netālu. Latvijas Bankai šie iespējamās piesaistes scenāriji nav jāpublicē, protams, bet jāpēta situācija būtu gan.

Jautājums, vai stāties eirozonā, ir saistīts arī ar to, kādā valūtā ir cilvēku uzkrājumi. Man pēdējā laikā ļoti daudzi vaicā, kādā valūtā lai tur savus uzkrājumus, un vienlaikus saka, ka līdzšinējie uzkrājumi ir eiro. Lats jebkurā gadījumā būs ievainojamāks un nestabilāks nekā nestabilais eiro.

– Kā jūs vērtējat uzbrukumu Latvijas banku sistēmai un lielākajai bankai Swedbank? Tā bija mērķtiecīga provokācija?

– Es esmu lasījis dažādas sazvērestības teorijas, un jāteic, ka man nav racionāla skaidrojuma. Kāpēc nekas nenotika ar Swedbank ne Lietuvā, ne Igaunijā, bet Latvijā?

– Latvijā cilvēki ir vieglāk satraucami, ņemot vērā Krājbankas piemēru. Esmu pārliecināta, ka valodas jautājumā paraksti tika savākti arī tāpēc, ka cilvēki bija pārskaitušies uz politiķiem Krājbankas dēļ, nevis ļoti gribētu krievu valodu atbalstīt.

– Ja cilvēki uzskata, ka var sagrūt lielās zviedru bankas Latvijā, tad nav nekādas nozīmes tam, cik daudz tie izņem no bankomāta latos. Tad nav iespējams saglābt sistēmu, jo naudai vairs nav vērtības, to nekur citur tad vairs nav jēgas ieguldīt... Tas nav nekāds risinājums – piepirkt cukuru, lai pietiktu visam mūžam... Ar paniku lielā bankā var radīt vienīgi reālas problēmas mazākām, nerezidentu bankām. Taču kopumā man šis gadījums rada nemierīgu prātu, jo šādas izdarības rada sabiedrībā spriedzi un uztraukumu un tā tas turpināsies, kā minimums, līdz nākamā gada martam. Dievs dod valstij un politiķiem būt pietiekami gudriem un neveikt nepārdomātas darbības, un arī sabiedrībai būtu vērts atdalīt sēnalas no graudiem un lieki nesatraukties. Visiem jābūt nopietniem. Skaidrs, ka valsts valodas referendums nākamgad ir liels nestabilitāti raisošs faktors, jo sabiedrības slāņu pretnostatīšanai nekas labāks nevar būt kā bailes par naudu. Savu personīgo naudu. Un tas attiecas uz jebkuras tautības cilvēkiem, tas rada duļķainu ūdeni, fonu un ļauj ietekmēt politiskos procesus. Tas ir nepatīkami un bīstami.

– Igauņiem ar nestabilo eiro ir labāk nekā latviešiem ar latu?

– Jā, es domāju, ka tā ir. Valūtas risku minimizēšanās, investīciju piesaiste... Viņus neuzskata par atrautiem no lielas sistēmas, un tas nes ieguvumus. Arī ārpolitiskie uzbrukumi pret igauņiem ir kļuvuši mazāki nekā iepriekš. Latvijā šobrīd lielākā daļa investīciju nāk ne no Eiropas, un tas neuzlabo stabilitāti. Tas ir diezgan bīstami.

– Latvijā vispār prot izmantot Eiropas investīcijas? Latvijā nupat ir milzīgas kaislības ap iespēju ražot vilcienus, piesaistot ES kohēzijas fondu finansējumu. Un izskatās, ka nekas šeit nenotiks, Rīgas vagonu rūpnīca šo finansējumu nedabūs un investīcijas ies garām nacionālam uzņēmumam.

– Tas vispār ir ļoti īpatnējs stāsts ar šo vilcienu ražošanas konkursu. Ja vietējais uzņēmums uzņems milzīgu jaudu, izpildot noteiktu pasūtījumu, tad ir ļoti neskaidrs, kas notiks pēc tam, kad pasūtījums būs beidzies. Uzņēmumam būs jāražo un jāpārdod vilcieni arī pēc tam, kad pasūtījums būs beidzies. Kam un uz kurieni tas varēs pārdot, konkurējot ar Bombardier, Siemens un citiem milzīgiem pasaules mēroga uzņēmumiem? Uzņemoties tik milzīgu tirgus daļu, bez atbalsta to nevarēs pavilkt. Un valdība šo atbalstu nodrošināt nākotnē nevarēs.

Latvijā reiz ir jābūt nopietniem un jāsaprot, ka – jā, šeit var pacelt virkni nacionālo uzņēmumu, bet mērogiem jābūt samērojamiem ar iespējām. Vilcienu ražošanas gadījumā tas ir tāds mērogs, kura uzturēšanas iespējām es neticu.

– AirBaltic mērogi arī Latvijai ir nepaceļami?

– Nedomāju. AirBaltic ir liela tirgus daļa, taču man nav informācijas, cik lieli ir zaudējumi.

Eiropas lidostās kopumā šobrīd pasažieru plūsma pieaug. Šobrīd samazināt lidojumu skaitu, lai uzlabotu kompānijas izmaksas, un zaudēt tirgus daļu nebūtu prāta darbs. Tas ir, runājot par stratēģiju. Bet es nezinu nianses par konkrētās kompānijas finanšu situāciju.

– Vai pastāv iespēja, kā tas bija izskanējis sarunā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu LTV, ka Latvijai būtu jārēķinās ar to, ka nākotnē varētu vispār nebūt Kohēzijas fonda finansējuma?

– Šajās ēkās (domāts Eiropas Parlaments) nekas tamlīdzīgs nav dzirdēts. Es nesaskatu iespēju, ka kaut kas tāds varētu notikt. ES finanšu perspektīvā ir skaidri iezīmēts Kohēzijas fondu finansējums, un tas ir lielāks nekā iepriekšējā daudzgadu budžetā. Cita lieta, ka tas sadalās sliktāk, jo fonda donorvalstis grib vairāk paturēt savās kabatās. Bet vispār finanšu perspektīvā paredzētā fondu sadaļas likvidācija – tas ir neiespējami, kamēr vien ES pastāv.

– Starp citu, labs jautājums – cik ilgi pastāvēs ES. Pēc pēdējā samita Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Verners Šulcs (Vācija) teica – nu, ja briti nevēlas piedalīties kopējā fiskālajā ES politikā un līgumā, tad lai stājas ārā...

– Tas, ka turpināsies spiediens uz Lielbritāniju no Vācijas un Francijas politiķu puses, ir skaidrs. Bet izspiest Lielbritāniju no ES neizdosies. Un tas arī nav mūsu ģeopolitiskās interesēs.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"