Par vienu no eirozonas finanšu krīzes avotiem Starptautiskā darba organizācija (SDO) ir nosaukusi Vācijas ekonomikas politiku, ko valsts īsteno pēdējo divdesmit gadu laikā, teikts SDO gadskārtējā apskatā par Nodarbinātības tendencēm pasaulē.
Īpašu kritiku izpelnījušies bijušā kanclera Gerharda Šrēdera (Gerhard Schreder)vadītā ministru kabineta lēmumi 2003.gadā, kad Vācijas valdība īstenoja vairākus pasākumus, ar mērķi samazināt algu līmeni ražošanā. Tādējādi Vācijas eksportētāji guva priekšroku pār pārējām Eiropas valstīm, raksta mediji.
Eiropai tas nozīmēja to, ka tiek radīti apstākļi ilgstošai ekonomikas lejupslīdei. Citas valstis arī bija sākušas samazināt algas, lai izlīdzinātu cenas un atgūtu konkurētspēju, uzskata SDO.
SDO ieteikusi Vācijai pārtraukt samazināt algu līmeni ražošanā, norādot, ka tas labvēlīgi atsauktos uz Vācijas ekonomiku, bet vēlāk arī uz citu Eiropas valstu ekonomiku.
Parādu krīze ir skārusi vairākas eirozonas valstis, tostarp Grieķiju, Itāliju, Spāniju, Portugāli un Īriju. Negatīvā tirdzniecības bilance un parāda pieaugums ir novedis pie grūtībām ar parādu maksājumiem, kā rezultātā bija radies šo valstu defolta risks, teikts pārskatā.