011. gada beigās cerētā ekonomikas atlabšana aizkavējās, un šāds stāvoklis saglabāsies arī 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos.
Tomēr prognozē, ka gada otrajā pusē atsāksies neliela izaugsme. Paredzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2012. gadā reālā IKP pieaugums ES kopumā nemainīsies (0,0%), bet eirozonā saruks par 0,3%. Neskaidrība vēl aizvien ir liela un norises dažādās valstīs - nevienmērīgas. Savukārt inflāciju 2012. gadā tagad prognozē nedaudz lielāku nekā rudens prognozēs, kam par iemeslu ir vēl aizvien augstās enerģijas cenas un netiešo nodokļu palielinājumi. Inflācija sasniegs 2,3% ES un 2,1% eirozonā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns sacīja: "Lai gan izaugsme ir bijusi niecīga, Eiropas ekonomikā ir novērojamas stabilizācijas pazīmes. Ekonomikas noskaņojums vēl aizvien ir pesimistisks, bet spriedze finanšu tirgos mazinās. Tagad ir veikti daudzi nepieciešami pasākumi, lai panāktu finansiālo stabilitāti un radītu apstākļus ilgtspējīgākai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ja rīkosimies izlēmīgi, mēs varam pārvarēt kritisko punktu un no stabilizēšanas pāriet uz izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanu."
Prognozes par izaugsmi ES un eiro zonā pazeminātas
Apstākļos, kad izaugsmes temps mazinās un pārliecība nevairojas, sagaidāms, ka 2012. gadā reālais IKP ES nemainīsies (0,0%), bet eirozonā pat saruks par 0,3%. Salīdzinājumā ar 2011. gada 10.novembrī publiskoto rudens prognozi tas ir samazinājums par 0,6 procentpunktiem ES un par 0,8 procentpunktiem eirozonā. Izaugsme dalībvalstīs vēl aizvien ir ļoti atšķirīga. Prognozē, ka 2012. gadā IKP pieaugums 9 valstīs būs negatīvs, vienā - nemainīgs, bet 17 - pozitīvs. Vislielākais tas būs Latvijā, Lietuvā un Polijā, bet vismazākais - Grieķijā un Portugālē.
Prognozes par globālo un iekšzemes pieprasījumu
Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka pasaulē ekonomiskie apstākļi būs nelabvēlīgi un ka globālais pieprasījums saruks, kas savukārt mazinās neto eksporta apjomus. ES uzņēmumu un patērētāju pārliecības rādītājs vēl aizvien ir zemā līmenī, lai gan pēdējā laikā manāma neliela uzlabošanās, jo finanšu sektorā vērojamas stabilizācijas pazīmes. Nestabilajās valstīs īstenotā pārliecinošā politika un augošā paļāvība, ka valsts parāda krīzes tiek sekmīgi risinātas, ir palīdzējusi tirgiem stabilizēties. Nedaudz mazinājušās bažas, ka atsevišķas valstis varētu piedzīvot maksātnespēju, tomēr valstu obligāciju ienesīgums vēl aizvien ir ļoti atšķirīgs un privātajam sektoram ir apgrūtināta piekļuve kredītam. Lai gan lielos vilcienos finanšu tirgi ES vēl aizvien ir nestabili un privātās investīcijas un patēriņu nomāc neskaidrais stāvoklis, kredītresursu trūkuma risks ir samazinājies, lielā mērā pateicoties ECB īstenotajiem likviditātes pasākumiem. Tā kā pieprasījums ir samazinājies, prognozē, ka attiecīgajā periodā kredītnosacījumi neierobežos investīcijas un patēriņu. Kopumā 2012. gada otrajā pusē gaidāma pakāpeniska pārliecības atjaunošanās un investīciju un patēriņa palielināšanās.
Inflācija samazinās ļoti pakāpeniski
Laikā, kad enerģijas cenas saglabājas augstas, arī inflācija bijusi lielāka nekā prognozēts rudenī. Tā kā pamatinflācija ir nostabilizējusies 2% apmērā, bet nesenie netiešo nodokļu palielinājumi kavē straujāku cenu spiediena mazināšanos, kopējā SPCI inflācija ir mazinājusies lēnāk, nekā gaidīts. Paredzams, ka prognozes periodā inflācija turpinās samazināties lēni, kas atspoguļo prognozēto ekonomiskās aktivitātes vājināšanos. Sagaidāms, ka kopumā 2012. gadā SPCI inflācija sasniegs 2,3% ES un 2,1% eirozonā.
Riska novērtējums
Lielas nenoteiktības apstākļos ES izaugsmes prognozes 2012. gadā apdraud negatīvi riski. Ja valsts parāda krīze saasināsies tiktāl, ka iestājas kredītu iztrūkums un izsīkst iekšzemes pieprasījums, tad rezultātā varētu iestāties dziļa un ilgstoša lejupslīde. Tomēr IKP pieaugums var izrādīties labāks par prognozēto, ja pārliecības atjaunošanās būs spēcīgāka, nekā plānots, un globālais pieprasījums izrādīsies noturīgāks, kam par cēloni var būt, piemēram, mājokļu tirgu stabilizēšanās ASV. Attiecībā uz inflāciju riski šķiet kopumā līdzsvaroti; galvenais cēlonis zemākai inflācijai būtu krasāka IKP sarukšana, kas savukārt ietekmētu cenu dinamiku. Savukārt ģeopolitiskās spriedzes izraisīti traucējumi naftas piegādēs un lielāks par plānoto pieprasījums jaunietekmes tirgos varētu palielināt preču cenu inflāciju.