Ēdieni

Brīvdienu rītiem noteikti piestāv laiska bezrūpība, nesteidzīga kopā būšana ar savējiem, kas īpašs un neikdienišķs, ko baudīt vēlās brokastīs vai agrās pusdienās.

Kressalāti savu popularitāti iemantojuši ne tikai ar to, ka tos labprāt audzē dārzkopji, bet interesi izrāda arī cilvēki, kam patīk gatavot ēst. Kressalātu audzēšana neprasa īpašas pūles, tāpēc tos var itin viegli izaudzēt mājās uz palodzes arī tie, kam garšaugu audzēšana nešķiet aizraujoša nodarbe.

Sparģeļi pazīstami kā viens no tiem dārzeņiem, kas satur vismazāk kaloriju, taču daudz minerālvielu un vitamīnu. Maijā parasti sākas īstais sparģeļu ēšanas laiks. Eiropā tie pazīstami kā delikatese un arī Latvijā kļūst populāri.

Suši līdz pat šai dienai ir viens no pasaulē populārākajiem japāņu ēdieniem un jau labu laiku iekarojis arī mūsu virtuvi.

Pavasarī, kad tikko parādās pirmie zaļumi un diedzētas sēklas, tā vien kārojas to visu ātri iekļaut savā ēdienkartē.

Rīdzinieces Annas Birmanes iemīļots hobijs, ko viņa apguvusi pašmācības ceļā, ir gatavot dažādus konditorejas izstrādājumus. «Manā ģimenē nevienam nav ciešas saistības ar ēst gatavošanu, it īpaši ar kūku cepšanu,» stāsta Anna Birmane.

Lēcas pazīst kā pākšaugus, kuros olbaltumvielas lieliski asimilējas organismā. Pēc dzelzs daudzuma tās ir līderes starp visiem pākšaugiem. Lēcas ir bagātas ar B1 vitamīnu un neizstājamām aminoskābēm. Lēcas ir noderīgas, ja ir gremošanas traucējumi, tās normalizē cukura līmeni asinīs, neuzkrāj toksīnus.

Vistas gaļu daudzi uzskata par sausu, taču no tās var pagatavot sulīgas un gardas nagetes, ar kraukšķīgu brūnu garoziņu. Tās var pagatavot mājās, var arī nopirkt veikalā un atliek tikai uzsildīt. Šāds gatavs pusfabrikāts nav jāuzskata par kaitīgu ātrās ēdināšanas produktu.

«Precīzu datu nav, taču 30–50% Latvijas iedzīvotāju varētu būt slēptais jeb latentais dzelzs deficīts. Līdz šim dzelzs trūkumu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Mūsdienās arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā latentais dzelzs deficīts nonāk arvien biežāk, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori,» stāsta ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs.

Kad sakārojas kādas īpašas uzkodas no gaļas, visbiežāk rodas ideja pagatavot gardus mēlīšu salātus. Liellopa vai cūkgaļas mēli bieži vien dēvē par īstu delikatesi, jo tā ir maiga un garšīga.

«Tagad cenšos veidot pēc iespējas veselīgāku ēdienkarti – izmantot zaļumus un dārzeņus. Pēdējā laikā esmu iecienījusi rukolu ar patīkamo riekstu garšu,» savus ēšanas paradumus atklāj Baltijas komunikāciju centra projektu vadītāja asistente Danuta Trušele.

No kā vārīt dienišķo rīta biezputru – tas katra paša un garšas kārpiņu ziņā: izvēle ir gana plaša. Nez kāpēc vēl aizvien rīsu, griķu vai mannas putru pieņemts gatavot pavisam pliekani, vienkārši un pasniegt galdā ar kādu mērci, ievārījumu vai sviestu.

Lieldienu pusdienu galds nav iedomājams bez olām, tāpēc šoreiz piedāvāju vienkāršus, bet ārkārtīgi sātīgus un gardus olu ēdienus, ar kuriem priecēt ciemos sabraukušos radus un draugus.

Lieldienas pazīstam kā pavasara saulgriežus – jau senču paražās tās tika svinētas par godu pavasara atnākšanai un saules atdzimšanai.

Ik pa laikam ēdienkartē izmanto cūkas, liellopa vai jaukto malto gaļu, no kuras var pagatavot kotletes, frikadeles, cepeti, maltās gaļas bumbiņas, ko pilda ar zaļumiem, sieru, utt. Un kur nu vēl kāpostu tīteņi, ko papildina ar malto gaļu, vai pīrādziņi ar pildījumu.

Pavārs Reinis Čerņajevs ir tikai 21 gadu vecs, bet jau ieguvis sešu gadu pieredzi pavārmākslā pie ievērojamākajiem Latvijas šā aroda meistariem.

Latvijas uzņēmums "Valmiermuižas alus" izveidojis īpašu alus pudeļu dizainu Rūdolfa Blaumaņa 150 gadu jubilejai un rakstniekam veltītajam teātra festivālam Valmieras drāmas teātrī.

Lai gan nosaukums žuljēns šķiet kaut kas smalks, patiesībā tas ir vienkāršs ēdiens, kura noslēpums saistīts ar to, kā produkti ir sagriezti. Tulkojumā no franču valodas šis vārds nozīmē – jūlija, vasarīgs.

Pret kalmāriem rodas daudz aizspriedumu, tos pat nenogaršojot. «Es neēdīšu krākenu!» savulaik teica bērni, noskatījušies filmu par Karību jūras pirātiem. Arī pieauguši cilvēki palaikam noskurinās – kā var ēst tādu glumu briesmoni ar taustekļiem...

Profesionāla pavāre Astrīda Čeppe, mācot, kā gatavojams grūbu risotto ar kastaņiem un krēmsieru, saka: «Latvieši grūbas, manuprāt, ir nepelnīti aizmirsuši, taču tās ir universālas, jo vienlīdz labi der gan ikdienišķas maltītes pagatavošanai, gan ir labs papildinājums svētku reizes ēdieniem, piemēram, kopā ar pīles vai vistas cepeti.