Ātraudzīgie kressalāti

Kressalāti savu popularitāti iemantojuši ne tikai ar to, ka tos labprāt audzē dārzkopji, bet interesi izrāda arī cilvēki, kam patīk gatavot ēst. Kressalātu audzēšana neprasa īpašas pūles, tāpēc tos var itin viegli izaudzēt mājās uz palodzes arī tie, kam garšaugu audzēšana nešķiet aizraujoša nodarbe.

Vajadzīga tikai nedēļa, lai ar kressalātiem varētu bagātināt ēdienkarti un tos izmantot ēdienu dekorēšanā. Šo mazo salātu sastāvā ir dažādas minerālvielas, K, E, C, B, D un A vitamīni, tajos slēpjas liels dzīvības spēks. Tie ir viegls urīndzenošs līdzeklis. Kreses garša nedaudz atgādina mārrutkus. Jo lielāki ir augi, jo tie ir asāki un spīvāki. Piešķir baltajām mērcēm, svaigajiem, delikatešu salātiem, biezpienam, zivīm un zupām spēcīgu, pikantu asumu un rūgtenu garšu. Tie var papildināt brokastu maizītes, var pievienot arī omletei. Kressalātos esošais mikroelements hroms nomāc izsalkuma lēkmi un ēstgribu. Ēdienu papildināšanai parasti izmanto maigos, zaļos kātiņus ar zaļajām lapu rozetēm. Salātus var baudīt arī bez citām piedevām.

RECEPTES

Salāti ar āboliem un fetu

Sastāvdaļas: saišķis lapu salātu, puse saišķa kressalātu, pusglāze valriekstu, 2 dažādu šķirņu āboli, glāze fetas, malti melnie pipari, ēdamkarote sviesta, 2 ēdamkarotes cukura: riekstiem – ēdamkarote, mērcei – ēdamkarote, 6 ēdamkarotes olīveļļas mērcei, 2 ēdamkarotes vīna etiķa, neliels sīpols, 2 daiviņas ķiploka, pusotra ēdamkarote sinepju, sāls.

Pagatavošana: apcep riekstus sviestā, uzkaisa tiem piparus. Pārkaisa riekstiem cukuru, un apgrauzdē tos, maisot, kamēr cukurs izkūst. Gatavos riekstus kārto traukā, noņem lieko karameli. Salātlapas sasmalcina un liek salāttraukā. Tieši tāpat dara ar kressalātiem. Ābolus, nenomizojot mizu, sagriež tievās sloksnītēs. Tos liek uz salātiem un samaisa. Fetu sasmalcina ar dakšiņu un pievieno salātiem. Gatavo mērci. Tai paredzētās sastāvdaļas liek blenderī un sablenderē, kamēr iegūst viendabīgu masu. Pārlej salātus ar mērci un uzmanīgi samaisa. Pārkaisa ar riekstiem.

Krēmzupa ar spinātiem un kressalātiem

Sastāvdaļas: 50 g šampinjonu, 100 g tomātu, 100 g kressalātu, 100 g augu eļļas, 200 g spinātu, litrs dārzeņu buljona, 100 g burkānu, sīpols, 2 selerijas kāti, timiāna zariņš, lauru lapa.

Pagatavošana: rupji sagriež selerijas kātus, sīpolu un burkānus. Apcep sviestā, kam pievienots nedaudz eļļas, dārzeņus. Pievieno sagrieztus šampinjonus, apcep tos, lai tie iegūst sēņu aromātu, taču nepārcep. Pieliek sagrieztus tomātus un sautē vēl pāris minūšu.

Pielej buljonu, pievieno timiāna zariņu un lauru lapu, ļauj, lai sāk vārīties. Vāra vēl 5–7 minūtes uz lēnas uguns. Izņem timiānu un lauru lapu. Uz citas pannas izkausē sviestu, apcep spinātus un kressalātus. Zaļo masu pievieno dārzeņiem. Pēc tam visu liek blenderī un sablenderē. Pasniedz ar krējumu vai sojas majonēzi.

NODERĪGI

• Vislabāk garšaugus skalot zem vidēji stipras krāna ūdens strūklas. Nekad tos nevajag mērkt ūdeni, jo tad iet zudumā ūdenī šķīstošie vitamīni.

• Garšaugus ieteicams griezt uz plastmasas dēlīša, jo no sulīgiem augiem iztecējušo sulu pēc tam var pievienot ēdienam.

Andis BRĒMANIS, dietologs 

– Kressalāti ir vieni no pirmajiem, ko var iesēt dobē vai ātri izaudzēt uz palodzes. Labs svaigums un zaļums, ar ko var papildināt gaļas ēdienus, biezpienu, salātus un citu. Sastāvā ir C vitamīns, kā arī citi vitamīni. Garšas daudzveidībai var izmantot ne tikai tradicionālos lociņus, dilles, bet arī kressalātus, puravus, baziliku un citus. Kressalātus kopā ar citiem zaļumiem var piejaukt pie dabiskā jogurta un pagatavot mērci vai iekaisīt zupā. Jācenšas izmantot daudzveidīgu zaļumu buķeti un mēģināt katru dienu no tā visa kaut ko paņemt, lai organismu apgādātu ar vitamīniem un antioksidantiem pēc iespējas vairāk.