Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina diasporu atgādināt pasaulei par Latviju, tās vēsturi un par to, kāpēc Latvija ir daļa no Rietumu pasaules un tur arī grib palikt.
Šobrīd arvien vairāk pensionāru no ārzemēm atgriežas Latvijā, tāpēc Ārlietu ministrija (ĀM) strādā, lai nodrošinātu viņiem pensiju pārnešanu un saņemšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda ĀM speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
76% Latvijas diasporas jauniešu nemācās un nestudē, 22% mācās vai studē ārzemēs, savukārt tikai 2% studē vai mācās Latvijā, liecina jaunākā diasporas pētījuma "Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā" dati.
Bez mērķtiecīgas diasporas politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā izkaisītībā vājāka, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā plānā darbam ar diasporu 2021. līdz 2023.gadam, ko šodien atbalstīja valdībā.
Turpinot risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Latvijā plānots atvieglot prasības, lai diasporas mediķi, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu vienkāršākā kārtībā turpināt savu profesionālo darbību Latvijā.
Diasporas likums ir stājies spēkā ar šā gada 1. janvāri, bet daži likuma panti pagaidām, kamēr nav apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem, atgādina labas gribas žestu. Piemēram, pensijas vecuma cilvēki, kuri būtu gatavi pārcelties uz dzīvi Latvijā, vēl nevar būt pārliecināti, ka uz viņu Anglijā nopelnīto pensiju attieksies likumā ierakstītā norma.
Lai diasporas politikā veidotos atgriezeniskā saite, būtiska ir tautiešu spēja pašorganizēties, paust viedokli un signalizēt par savām vajadzībām kā mītnes zemē, tā arī dzimtenē, sestdien tiekoties ar Latvijas diasporas pārstāvjiem Apvienotajā Karalistē, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process Latvijai ir liels izaicinājums, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā.
Ārlietu Ministrija (ĀM) izsludinājusi nākamo projektu iesniegšanas kārtu finansējuma saņemšanai diasporas projektu atbalstam 2019.gadā, liecina ĀM informācija.
Aptuveni mēnesi pēc Diasporas likuma pieņemšanas vairāki deputāti rosinājuši tajā sašaurināt diasporas definīciju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Oficiāli ārpus Latvijas pašlaik dzīvo 130,7 tūkstoši balsstiesīgo, kuru balsis vēlēšanās tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Ideālos apstākļos – ja nobalsotu visi – tās konvertētos astoņos no 35 šajā apgabalā ievēlamajos Saeimas deputāta mandātos. Pieredze gan liecina, ka diasporas pārstāvji ir kūtri vēlētāji un tās potenciāls pilnībā netiek apgūts, taču atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām politiķiem talkā nāk internets, kas tiem ļauj vismaz cerēt uz tik ļoti nepieciešamo balsu pieplūdumu arī no ārzemēm.
Latviešu valodu ārpus Latvijas robežām var apgūt 23 valstīs apmēram 100 nedēļas nogales skolās. Šim nolūkam Izglītības un zinātnes ministrija ik gadu paredz noteiktu summu gan šo skolu materiālajam atbalstam, gan nometņu un citu pasākumu rīkošanai, un arī šogad Latviešu valodas aģentūrai (LVA) piešķirti 200 000 eiro.
Latvijas valstij lielāks akcents jāliek ne tik daudz uz reemigrāciju, cik uz atbalstu diasporai, lai tā nezaudētu saikni ar dzimteni, uzskata ārzemēs dzīvojošie tautieši. Līdz šim darbā traucējis tas, ka par minēto jomu atbild dažādas institūcijas, tāpēc svarīgi būtu to deleģēt vienai.
Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā daļa diasporas latviešu plāno atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.
13.aprīlī speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Roland Lappuķe un Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs piedalījās Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā Latvijas Universitātē notiekošajā starptautiskajā konferencē “Migrācijas un identitāte: diasporas lomas stiprināšana”.