Latviešu diasporai valodas mācīšanai atvēl 200 000 eiro
Latviešu valodu ārpus Latvijas robežām var apgūt 23 valstīs apmēram 100 nedēļas nogales skolās. Šim nolūkam Izglītības un zinātnes ministrija ik gadu paredz noteiktu summu gan šo skolu materiālajam atbalstam, gan nometņu un citu pasākumu rīkošanai, un arī šogad Latviešu valodas aģentūrai (LVA) piešķirti 200 000 eiro.
Nedēļas nogales skolu skaits ik gadu mainās, taču visvairāk to vienmēr ir bijis Eiropā – gandrīz pussimts (lielākā daļa Īrijā un Lielbritānijā), tad seko ASV ar pāris desmitiem, un zem desmit skoliņām ir Austrālijā, Kanādā un Krievijā, bet viena – Dienvidamerikā, skaidro LVA Izglītības daļas metodiķe Sanda Roze. Precīzu skaitli nosaukt neesot iespējams dažādu iemeslu dēļ: skolas tiek slēgtas, mainās personāls, nesazinās ar LVA. Aģentūra jau trīs gadus piešķīrusi tiešo līdzfinansējumu diasporas latviešu skolām. Līdz šim tās tikušas izvēlētas konkursa kārtībā, un arī šogad paredzēts rīkoties tāpat.
2015. gadā bija izraudzītas 42 mācību iestādes, kas saņēma kopumā 50 000 eiro (Eiropas skolām 35 000 eiro, ārpus Eiropas, izņemot Krieviju – 15 000 eiro) telpu īrei, apdrošināšanai, skolotāja ceļa izdevumu un citu izmaksu kompensācijai. Arī pasākumu rīkošanai atsevišķi atvēlēti 21 343 eiro. Piemēram, Austrālijā finansiāli atbalstītas trīs skolas: Annas Ziedares Vasaras vidusskola, kurā mācās 50 bērnu – 1120 eiro klases aprīkojumam un mācību materiāliem, tā saņēma arī kompensāciju ceļa izdevumiem viesmāksliniekiem (50 dalībnieki) – 1875 eiro, bet Melburnas latviešu skola Daugava (49 bērni) 1000 eiro mācību telpu krāsošanai, Adelaides Latviešu skola (39 audzēkņi) 1080 eiro klases aprīkojumam un mācību materiāliem. Tāpat finansējums piešķirts arī Latviešu apvienības skolu nozarei – skolotāju (arī no Jaunzēlandes) konferences ceļu izdevumiem (22 dalībnieki) – 2000 eiro.
Lai gan visās skolās akcents likts uz valodas mācīšanu, problēmas katrā pasaules daļā ir atšķirīgas. Piemēram, Austrālijā, kur latviešu skolu darbība ir stabila un programmas veidotas, ņemot vērā gadu desmitu ilgu pieredzi un izkoptās tradīcijas, galvenā problēma ir strauji sarūkošais skolēnu skaits, kā arī svārstīgais latviešu valodas prasmes līmenis – trimdas trešās paaudzes bērniem tas ir vājš, kamēr nesen no Latvijas iebraukušie bērni brīvi pārvalda valodu. Tomēr vēl tagad tur darbojas piecas skolas, viens bērnudārzs un viena vasaras vidusskola. LVA atbalsta šīs izglītības iestādes ar mācību un metodiskajiem materiāliem (pērn tieši Austrālijai LVA nosūtīja atsevišķu, īpaši pielāgotu mācību materiālu 70 vienību dāvinājumu), organizē kursus un nometnes, taču tālā ceļa dēļ no Austrālijas tos apmeklē maz pedagogu un bērnu.
Pērn profesionālās pilnveides kursos piedalījās vien divas skolotājas, bet nometnē – viena meitene. Krietni labāka situācija ir Īrijā un Lielbritānijā – tās izglītības darbinieki reizi gadā pulcējas īpašos skolotāju kursos, kas notiek vai nu Lielbritānijā, vai Īrijā. Šajā pasākumā piedalās un metodisko atbalstu sniedz arī LVA speciālisti.