Aptauja: kāpēc latvieši izvēlas palikt ārzemēs?

Lai diasporas latvieši atgrieztos Latvijā, lēmums jāpieņem visai ģimenei, jo tā ir visas ģimenes "pārcelšanās operācija", kurā jāsaskaņo bērnu izglītības, dzīvesvietas un karjeras jautājumi, liecina diasporas pārstāvju aptaujas rezultāti.

Kā informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs, tikusi veikta diasporas pārstāvju aptauja, kuras mērķis bija skaidrāk izprast reālo situāciju, lai varētu izstrādāt Latvijai piemērotus risinājumus un sagatavot pamatotus ieteikumus valdībai un Saeimai par nepieciešamajām izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas atvieglotu atgriešanās procesu.

Aptaujā piedalījās 70 ārvalstīs dzīvojoši tautieši, tostarp visvairāk no Lielbritānijas (25%) un Norvēģijas (24%).

Kā skaidro Močs, iegūtie dati iezīmē skaidru tendenci: lai gan emocionālā saikne ar Latviju ir stipra, lēmumu par atgriešanos diktē pragmatiska nepieciešamība pēc drošības, stabilitātes un iekļaujošas vides ģimenei.

Vidējais respondentu prombūtnes ilgums ir 13 gadi - tas nozīmē, ka ārvalstīs ir izveidota stabila dzīve, karjera un sociālais loks. Šo faktu apstiprina ģimenes stāvoklis, proti, vairāk nekā 70% respondentu ārvalstīs dzīvo ģimenēs, un tikai piektā daļa dzīvo vieni. Līdz ar to atgriešanās Latvijā vairs nav viena cilvēka lēmums, bet gan visas ģimenes lēmums.

Lai gan galvenais aizbraukšanas iemesls vēsturiski bijis darbs un labāks atalgojums (36,7%) vai izglītības iespējas (23,3%), motivācija atgriezties ir kļuvusi daudzslāņaināka. Respondenti norāda, ka ārvalstīs viņus notur ne tikai alga, bet gan vispārējā dzīves kvalitāte un stabilitātes sajūta, liecina aptaujas dati.

Būtisks aspekts, kas parādās aptaujas atvērtajos jautājumos, ir jauktās ģimenes. Vairāki respondenti norāda, ka labprāt atgrieztos, taču viņus attur bažas par dzīvesbiedra - ārvalstnieka - integrāciju. Tas signalizē, ka remigrācijas atbalsta politikā arvien lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai pašiem latviešiem, bet arī viņu dzīvesbiedru valodas mācībām un iekļaušanai darba tirgū, klāstīja Močs.

Neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem, emocionālā saikne ar Latviju nav zudusi. Uz jautājumu, kas visvairāk pietrūkst, dominē atbildes: ģimene, draugi, Latvijas daba un kultūra. Respondenti min ilgas pēc "savas valodas un mentalitātes", "Latvijas mežiem un jūras", kā arī pavisam vienkāršām, bet sirdij tuvām lietām, piemēram, "biezpienmaizes" vai "iespējas satikt vecākus bez lidojumu plānošanas".

Pēc aptaujas veicēju domām, politikas līmenī kā prioritārs jautājums izvirzās atbalsts jauktajām ģimenēm, rosinot ieviest valsts apmaksātas konkrētām nozarēm paredzētas profesionālās valodas mācību programmas un atvieglot birokrātiskās procedūras uzturēšanās atļauju kārtošanā. Tikpat būtiska ir bērnu veiksmīga integrācija izglītības sistēmā, nodrošinot atbalsta personālu skolās. Tāpat nepieciešams uzlabot mājokļu pieejamību. Praktiskā līmenī tiek rekomendēts veidot personalizētus digitālos "Atgriešanās ceļvežus", attīstīt "savējais savējam" mentoru tīklu un nodrošināt psiholoģisko atbalstu, kas palīdzētu pārvarēt kultūršoku.